Zinātnieku nakts 2015 LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā

Šogad Zinātnieku naktī devāmies uz jaunatklāto Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā Jelgavas ielā 1. Interesi rosināja ne tik daudz plānotie pasākumi vai lekcijas, cik pati ēka un ekskursija pa to.

Auto veiksmīgi novietojuši pietiekami plašajā autostāvvietā blakus centram, devāmies pakalnā, uz kura vakara saules apspīdēta krāšņojās jaunā modernā ēkā. Uzmanību piesaistīja daudzie logi, kas masīvo dzelzsbetona konstrukciju padarīja vieglāku, kā arī dekoratīvais metāla režģis visā ēkas augstumā, kas pašreiz vēl stāvēja kails, taču domāts zaļiem vīteņaugiem, kuri tieksies pretim saulei.

Ienākot pirmajā stāvā un pakāpjoties pa platajām un gaišajām kāpnēm, kuru abās pusēs pakāpieni pārveidoti par ērtām sēdvietām ar salātzaļiem spilventiņiem un augu oāzēm, apmeklētājus sagaidīja Jurijs ar planšetnieku rokā, kur ekrānā vīdēja uzraksts EKSKURSIJA. Ahā, esam sastapuši īsto!

Ekskursija pa dabaszinātņu centru

Jurijs izvadāja pa visiem ēkas stāviem, īsumā pastāstot par katra stāva sūtību, modernajiem un tehnoloģiski augstvērtīgiem risinājumiem (gaisa nosūcējiem, laboratorijas iekārtojumu, automātiskajām gaismām, siltumnīcām uz jumta, elektroniskajām piekļuves kartēm), dizaina pievilcību un funkcionalitāti (pēc individuālā pasūtījuma izgatavotās mēbeles, šūpuļkrēsli, šēžammaisi, no iekšas izgaismoti stikla stabi, Kristīnes Luīzes Avotiņas apgleznotās sienas) , kā arī to, cik viņš lepns un laimīgs, ka ir viens no tiem dabaszinātņu studentiem, kuram iekritusi iespēja šajā ēkā studēt. 

Pirmā auditorija, kuru apmeklējām, ar nosaukumu Magnum ir pati lielākā ēkā. Telpas ietilpība 300 vietas studentiem vai plānoto semināru apmeklētājiem.  Attiecīgi pa stāviem izvietotas citas auditorijas, laboratorijas, mācībspēku telpas un atpūtas zonas. Te studē ķīmiķi, ģeogrāfi, fiziķi, matemātiķi un optometristi.

Radās balta skaudība par mūsdienu LU studentiem, kuriem ir iespēja mācīties šādā modernā un sakārtotā vidē. Ja 90.gadu vidū, kad uzsāku studijas, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes jaunais korpuss ar stiklotajiem griestiem virs tā sauktā "baseina" (atpūtas telpas) likās arhitektūras sasniegums, tad mūsdienu mācību telpu dizaina un tehniskā nodrošinājuma ziņā tas viss ārkārtīgi nobāl.

Pats apbrīnojamākais, ka šādu ēku dabūjuši gatavu pusotra gada laikā. Pat galva sāk griezties, ja iedomājas, kā varētu mainīties pilsētas seja, ja viss tiktu pārbūvēts tādos tempos. Arī Latvijas Universitātei tas ir tikai sākums, jo turpat Torņakalnā blakus šai jaunajai ēkai plānots turpināt apbūvi, izveidojot veselu studentu pilsētiņu ar dienesta viesnīcu ēkām (paredzot to arhitektūru, tās pat mēle neceļas nosaukt par kopmītnēm vai kojām), ēdnīcām, sporta centru, dažādu servisu būvēm un pat baznīcu. Visas pa Rīgu izmētātās LU fakultātes tiks pārceltas uz šo jauno pilsētiņu, izņemot vēsturiski svarīgo centrālo ēku Raiņa bulvārī.

Ekskursija beidzās augšējā ēkas stāvā, kur no lielajiem sapulču telpas logiem pavērās skaists skats uz daudzo gaismiņu izgaismoto un nu jau rudens vakara tumsā apņemto pilsētu. Turpat lepni slienas arī Gaismas Pils - bibliotēka studējošiem un zinātniekiem pie pašiem sāniem.
Ak jā, aizmirsu pieminēt par vienkārši, bet gaumīgi iekārtotu iekšpagalmu ēkas centrā , kurā iebūvētas stikla lūkas ar skatu uz apakšā esošo auditoriju. Pati ēkas fasāde izgaismota dažādu krāsu gaismās, kā pati saule latviešu folklorā - trejkrāsaina: drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana. Uz durvīm, logiem un stikla starpsienām iegravēts ozollapas simbols.

Zinātnieku nakts

Nu labi, vajag kaut ko pastāstīt arī par pašu Zinātnieku nakti. Aktivitātes bija katrā no ēkas stāviem. Bioloģijas studenti stāstīja un rādīja fotosintēzes principus, zemes zinātņu fakultātē mikroskopos varēja apskatīt dažādu iežu struktūru, varēja vērot, kā tiek audzēti kristāli, ķīmijas fakultātes telpās dažādi luminiscences un fluorescences eksperimenti (dažādās krāsās spīdošas kolbas).

Interesanti bija arī vizuālās uztveres piemēri - 3D objekti, skatāmi ar divkrāsainām brillītēm, izdrukāto bildīšu gifi, izliektās un taisnās līnijas, mānīga krāsas uztvere, mainoties zilu-melnu, baltu-zelta svītru salikumam. Kādā tumšā telpā varēja vērot eksperimentu ar krekliem un mazgāšanās, balināšanas līdzekļiem - kādi apģērbi luminiscējošā gaismā spīd, kādi nespīd pēc mazgāšanas.

Vārdu sakot, neskatoties uz dažādu vecumu un tautību interesentu pūļiem, gana labi un izzinoši pavadīts vakars. Ceru pēc pāris gadiem apskatīt jauno moderno humanitāro un sociālo zinātņu centru ;)

Sīkāk par centru un tā nākotnes plāniem var lasīt www.tornakalns.lv