Portugāle 1.daļa - Porto

2008.gada oktobris

Nu tā, kling klang esam atkal klāt! Šoreiz atgriezāmies no Portugāles. Iespaidi – maza, bet lepna valstiņa, ar bagātu vēsturi, daudzajiem jūras braukšanas atklājumiem, runātīgiem ļautiņiem, garšīgu portvīnu un zivju ēdieniem, fado un Atlantijas okeāns.

Tad nu visu pēc kārtas. Saulains, bet drēgns oktobra rīts, bez jakas ārā nav ko rādīties. Laika starpība ar Latviju – 2 stundas.
Oficiālo informāciju par Prtugāli var izlasīt - http://en.wikipedia.org/wiki/Portugal - bet iinuu acīm raugoties tā izskatās sekojoši ...

Porto – runā, ka devusi vārdu visai Portugālei.

Atgādinājums par izbijušiem laikiem – koka laiviņas ar portvīna muciņām – arī pilsētas vizītkarte. Bijis arī tā - plūdu laikos muciņas tikušas izskalotas no noliktavu pagrabiem, tad nu jūrasbraucējiem, kas uzgājuši portvīnu viļņos skalojamies, bijis gaužām liels prieks.
Divstāvīgais dzelzs tilts tā paša Eifeļa darināts ticis. Douro upīte, no kurienes paveras skats uz stāvajiem krastiem, blīvi un daudzkrāsaini apdzīvotiem.

Portugāļiem raksturīgā melnā krāsa tagad vairs redzama tikai tautastērpos un vecāka gadu gājuma cilvēku ģērbšanās stilā, vairāk tieši mazajās pilsētiņās. Raksturīgie melnie lakati ar košu pamatkrāsu ziedu izšuvumu (cenā svārstās no 7 līdz 80 EUR). Kurpes uz augsta, bet gruntīga papēdīša. Starp citu Portugāle slavena arī labiem ādas izstrādājumiem. Pēc pieredzes nu jau varu teikt, ka iegriešoties vietējā tirdziņā kārtīgas ādas kurpes var iegādāties par 30EUR. No pirmā acu uzmetiena šķiet mazliet vecmodīgas, bet savdabīgas un interesantas gan.

Portvīna degustācija – neatņemams pasākums. Pabijām vienā no tādām brūvetavām – OFFLEY PORTO.

Izrādās portvīns radies tikai pirms 300 gadiem, kādam angļu tirgonim, pārvadājot sarkanvīnu no Portugāles un Angliju, radās doma piešaut klāt spirtu. Angļiem tā iepaticies portvīns, ka Porto kļuvusi par galveno ostas pilsētu, no kurienes saražoto transportējuši uz Grossbritāniju.

Noprovējām Tawny porto un Ruby porto, pirmais gaišs ar riekstu garšu, otrs – sarkanvīnogu ar augļu buķeti. Quinta da Boavista Vintage esot tas kvalitatīvākais un izturētākais (40-60EUR). Parastā lielveikalā portvīnu varēja iegādāties, sākot no 4EUR.

Porto iemītnieki portvīnu diezgan aktīvi lietojuši, tāpēc pat bijis izots likums, ka valdniekam un viņa svītai nebūs ilgāk par 3 dienām šajā pilsētā uzturēties. Laikam, lai nesāktu pārāk baudīt dzīvi un neaizmirstu par valstiskām lietām.

Ēstuvēs izdevīgāk pasūtīt vīnu (gan kvantuma, gan kvalitātes, gan cenas ziņā), ko atnes karafitē uz divām personām, nevis sulu, kas pēc kvalitātes ir tikai nosaukums. Nu ja, zivtiņš tur tiešām ir pa pirmo! Nacionālās kulinārijas lepnums – bakalaja a sado – menca ar ķiplokiem, arī ar kraušķigu šķinķiša plāknīti pa virsu, ar baltmaizi, olīvēm.

Porto var apskatīt Sv.Franciska baznīcu, kas zīmīga ar to, ka tās apdarē izmantots ap 200kg zelta.

Pagrabstāvā savdabīgas kapenes baznīcas kalpiem. Dēļu grīda ar taisnstūrainiem izcēlumiem īstenībā kapu kopiņas.

Pilsētas veco kvartālu arhitektūru stipri iespaidojis arābu stils. Ik uz stūra no ārpuses rakstainām, glancētām flīzēm izklātas māju sienas.

Pilsētas šaurās ieliņas ved te kalnā, te atkal lejā. Vienā kvartālā mijas greznās ēkas ar pamatīgi noplukušajām.

Porto dzirdējām arī kādu jautru un „lipīgu” portugāļu meldiņu. Noskaties un noklausies var šeit -