Katreiz, kad apciemojam kādu valsti, ieplānojam vienu nekā nedarīšanas dienu. Parasti neiztrūkstošie elementi ir saules peldes, jūras vai okeāna viļņu šalkoņa, rimta nevis mērķtiecīga pastaiga dabā, vīns un garšīgs ēdiens. Šoreiz baudījām Andalūzijas ciematiņa El Rompido, netālu no pilsētas Huelvas, labumus. Pa dienu - sangrija pludmalē, vakarā - vīns un paelja, vēlā vakarā - flamenko un atkal vīns. Ko padarīsi, dzīve ir skaista.
Īstenībā man vairāk interesēja šīs leģendārās sievietes personība. Viņa, kas savos 92 gados šķērsojusi okeānu, no Amerikas atlidojot uz Rīgu, lai satiktos ar dejotājām Latvijā. Joprojām pietiekami lunkana un žiperīga. Vēl viena atziņa, ko guvu īpaši priekš sevis - ja tiecies ar leģendu, tad negaidi neko pārcilvēcīgu, jo citādi sekos vilšanās.
Kamēr šodien dažs labs Pārdaugavā plosījās, vicinot kaimiņvalsts simboliku un Georga lentītes, tikmēr Kalnciema kvartālā skanēja ugunīgie spānijas ritmi un āra skatuvi skandināja flamenko dejotāju ritmiskie piesitieni. Lūk, daži foto mirkļi un video no Spānijas dienas pasākuma.
Iesācējiem paveicās, jo nodarbības notika zem klajām debesīm, saules apspīdētā mauriņā un bija iespēja dejot basām kājām. Pēdējais gan vairāk, lai nenomīdītu partnera pirkstgalus. Atmosfēra bija ļoti nepiespiesta un iesācējs-nepratējs te nejutās kaut kādā veidā atstumts vai kritiski vērtēts. Pat ja dažās stundās neko daudz iemācīties nevarēja, tomēr tas mazu ieskatu par pašām dejām deva.
Vai tu zini, ka flamenko vēsture cieši saistīta ne tikai ar Spāniju, bet arī Indiju, Āfriku, Latīņameriku, tuvajiem Austrumiem? Vai tu zini, ka pastāv vairāk nekā 100 flamenko dejas stilu un to paveidu? Vai tu zini, ka flamenko dejas un mūzikas būtība ir balstīta uz dziļiem, bieži traģiskiem pārdzīvojumiem čigānu tautas vēsturē Spānijā?
To un vēl daudz ko citu tu varēsi redzēt un uzzināt flamenko deju kluba "Duende" 10 gadu jubilejas koncertā "Tierra Flamenca", piektdien, 18. aprīlī pl. 17:00 Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Rīgā, Lomonosova ielā 1. Koncerts plānots divās daļās.
Koncertā piedalīsies Duende dejotājas, kā arī indiešu, vēderdeju, baleta dejotāji un flamenko viesstudijas Tientos (Lietuva) un K.Ševčenko flamenko deju studija (Igaunija).
Patīkami pārsteidza labā pasākuma organizācija, apmeklētība, mūsdienīgi gaismas efekti un dzīvās mūzikas fons, kas vienmēr piešķir pasākumam zināmu šarmu. Tā kā mēs galvenokārt šajā pasākumā bijām ieradušies kā dejotāju atbalstītāji, tad vairāk koncentrējāmies un video, foto fiksējām tieši daudz un dažādos deju stilus - Bolivudas indiešu dejas, vēderdejas, flamenko, čigānu dejas un break dance.
Flamenko deju klubā "Duende" atkal tiek formēta jauna iesācēju grupa. Ja Tev tuvi spāņu karstasinīgie rimti vai vienkārši gribi izkustēties un iemācīties kaut ko jaunu, tad droši piesakies nodarbībām. Tās notiek darba dienu vakaros, tāpēc var ērti paspēt pēc darba vai studijām.
Iesācējām noteikti iesaku sevillanas - retā pāru deja (parasti flamenko dejas vairāk vai mazāk solo gabali). Šīs dejas soļi ir raiti, vijīgi, dzīvespriecīgi, pavisam nedaudz ar spānisko asumiņu un ļoti labi noder dažādās svinībās. Deja nav viegla, jo sastāv no četrām daļām, kur katrai no tām sava horeogrāfija. Savukārt, kad pamatsolis ir veiksmīgi apgūts un kāju kustības iet sinhroni kopā ar roku kustībām, tad dejot ir tīrā bauda.
Deju klubs "Duende" rīko arī koncertus, kā arī aicina viesmāksliniekus no Spānijas - profesionālus flamenko dejotājus vai mūzikas izpildītājus, kuri pasniedz "Duendes" meitenēm (puiši klubā diemžēl retums) meistarklases.
Vārdu sakot, garlaicīgi nebūs, pievienojies dejotāju pulkam!
Tiem, kas grib aizbēgt no pilsētas drūzmas, no daudzajiem pasākumiem, kas šīs nedēļas nogalē notiks Rīgā, kā arī nodoties flamenko ritma, mūzikas un dejas grācijas burvībai, iesaku apmeklēt koncertu spāņu ritmos. 17.augustā Saulkrastos Saules laukumā koncertēs viesmākslinieki no Spānijas - flamenko dejotāja Sandra Cisneros (Malaga) un ugunīgo ritmu meistars Francis Nunez. Uzstāsties arī dejotājas no flamenko deju skolas "Duende" (Rīga). Ieeja brīva!
Tagad pārskatot fotogrāfijas ar apgarotām sejām, dziesmu un deju sparu, neviļus pielīp šis pacilātais garastāvoklis, kas, cerams, saglabāsies visos - gan dalībniekos, gan vērotājos - tuvākos piecus gadus, līdz nākamajiem grandiozajiem tautas sadziedāšanās un sadejošanās svētkiem.
Koncertā bez tradicionālajām tautasdziesmu apdarēm un komponētajām, tautā iemīļotajām dziesmām kā „Saule. Pērkons. Daugava.”; „Gaismas pils” u.c. bija arī mūsdienīgāki ritmi dažādu sitamo instrumentu pavadībā. Lejupielādējot aplikāciju „Dziesmu svētki 2013” Android viedtālruņiem, varēja dziedāt līdzi, jo alfabētiskā secībā te var atrast visu svētku dziesmu vārdus.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
