XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Rīgā
Koncertā bez tradicionālajām tautasdziesmu apdarēm un komponētajām, tautā iemīļotajām dziesmām kā „Saule. Pērkons. Daugava.”; „Gaismas pils” u.c. bija arī mūsdienīgāki ritmi dažādu sitamo instrumentu pavadībā. Lejupielādējot aplikāciju „Dziesmu svētki 2013” Android viedtālruņiem, varēja dziedāt līdzi, jo alfabētiskā secībā te var atrast visu svētku dziesmu vārdus.
Līdzīgi kā 2008.gadā, tā arī šogad pēdējā brīdī nopirkām internetā biļetes par Ls1 gabalā un devāmies uz noslēguma koncerta Līgo ģenerālmēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē. Tikai šoreiz tas bija dienas koncerts no 10:00 līdz 15:30.
Saule pamatīgi cepināja dziedātāju un klausītāju plecus un pakaušus. Ja sēdētāji tikai kārtīgi nosauļojās vai nodega līdz vēža sarkanumam, tad dziedātāji diezgan bieži ģība un mediķi sarkanajos krekliņos iznesa tos no koristu rindām. Taču gods godam piecu ar pusi stundu laikā visas dziesmas izdziedātās un dejas nodejotas.
Acis priecēja sudraba birzs motīvs, kas dekorēja lielās estrādes malas. Sidraba lapiņas laistījās saulē jo spoži. Savukārt blakus skatītāju rindām, pie pakalna mazos un lielos priecēja atrakcija, kur no līmplēves lapiņām varēja pašrocīgi veidot latvju zīmes. Lattelecom bija uzstādījis stendus ar QR kodiem, kur varēja ielādēt dziesmu līdzdziedāšanai. Savukārt daudzās Aldara alus un sidra teltis tika te atvērtas, te slēgtas, limitējot alkoholisko dzērienu pārdošanu un līdz ar to arī ierobežojot lietošanu. Kā viens pārdevējs zobgalīgi nokomentēja: „Baidās, ka nesadzeras un nesāk dziedāt līdzi.”
Pārējās tirdzniecības teltīs, kas bija izvietojušās priežu ēnā, tirgoja svētku suvenīrus, amatnieku darinājumus, rotaslietas. Īpašu piekrišanu izpelnījās lielāku un mazāku prievīšu tirgotāji, svētku logotipa kokgriezumi un latvju zīmes. Tāpat pagara rinda sastājās pie saldējumu kastēm.
Koncertā bez tradicionālajām tautasdziesmu apdarēm un komponētajām, tautā iemīļotajām dziesmām kā „Saule. Pērkons. Daugava.”; „Gaismas pils” u.c. bija arī mūsdienīgāki ritmi dažādu sitamo instrumentu pavadībā. Lejupielādējot Lattelecom izstrādāto aplikāciju „Dziesmu svētki 2013” Android viedtālruņiem, varēja ne tikai orientēties pasākumos, bet arī dziedāt līdzi, jo alfabētiskā secībā te var atrast visu svētku dziesmu vārdus. Tas ir liels pluss. Mīnuss - zem sadaļas „Programma” gaidīju ieraudzīt mazliet ko citu, nevis informāciju par biļetēm un to iegādes vietām. Ja jau es esmu ieradusies koncertā, tad gribētu zināt, kura dziesma seko kurai konkrētā koncerta laikā, kas diriģē, kas ir solisti vai pavadošā grupa. Diemžēl kā vienmēr latvieši ar vārdiem, uzvārdiem, personālijām neaizraujas, bet, manuprāt, vajadzētu celt gaismā cilvēkus, kas organizē un dara.
Dziesmu svētki ir reiz tas pasākums, kas kārtīgam latvietim reizi piecos gados būtu jāapmeklē. Prieks, ka dalībnieku (13 000 dziedātāju, 2 000 dejotāju, 1 000 pūtēju orķestra mūziķu) rindas ir tik plašas, kā arī interese no vietējo un ārzemju apmeklētāju puses ir ievērojama. Arī, kā kādreizējā svētku dalībniece, tagad skatītāja, uzskatu, ka ģenerālmēģinājumi ir pietiekoši labs veids kā neļauties komercializācijai, bet noskatīties svētkus klātienē un bagātināties ar visaptverošu mūzikas un balsu enerģiju.
komentāri