Kopš 2007.gada, katru gadu veidojam foto gadagrāmatu – tādu kā ģimenes foto CV, kas labs noticis ar mums pa šo gadu, kādus cilvēkus esam sastapuši, kur bijuši, kā esam izmainījušies. Tajā ir kaut kas terapeitisks vai filozofisks pat, jo, pašķirstot šīs gadagrāmatas, saproti, ka viss ir pārejošs, cilvēki mainās ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Šogad nolēmu pamēģināt kaut ko jaunu – Myprint.lv stāstu albumu.
No š.g. 27. janvāra līdz 12.martam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā Lāčplēša ielā 48/50 – 14 ir apskatāma fotogrāfiju izstāde "Aleksandra Čaka Rīga". Te apkopotas Roberta Johansona un Pētera Šmita fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta 20.-30. gados Rīgā. Tāds kā mazs ceļojums laikā, kaut arī melnbalts un sastindzis nokrētā mirklī.
Muzeja darba laiki no otrdienas līdz sestdienai 11:00-17:00, bet pirmdien un svētdien slēgts.
„Viņš dalījās ar manu bildi!” – tā Facebook lietotājs. Ar tavu fotogrāfiju (cilvēktiesību pārkāpums) vai tavu uzgleznoto gleznu (autortiesību pārkāpums) vai vienkārši ar to bildi, kuru esi visā vizuālās informācijas gūzmā pamanījis pirmais un koplietojis (nav pārkāpuma no mūsdienu skatupunkta)?
No 15.maija līdz 2.jūnijam Rīgā Svētā Pētera baznīcā (Skārņu iela 19, P.-S. 10:00 - 19:00, SV. 12:00 - 19:00) apskatāmas konkursa World Press Photo labākās pasaules fotogrāfijas. Tā ir izstāde, kas katru gadu apceļo vairāk kā 100 pilsētas visā pasaulē. Katru gadu fotogrāfi, fotoredaktori un preses aģentūras no visas pasaules konkursam iesūta vairāk kā 100 000 fotogrāfijas. Ieejas biļete izstādē: Ls3
Lieki piebilst, ka uzmanību īpaši piesaistīja fotogrāfa Paula Nicklena (National Geographic) pingvīnu bildes:
Mūsdienās ir pilns ar iespējām nopirkt vai pasūtīt foto kanvas ar iemīļoto fotogrāfiju. Īstenībā šādu foto kanvu vari izgatavot mājās pats, manuāli pārnesot uz auduma izvēlēto fotogrāfiju. Turpmāk, kā to izdarīt, un daži mani gatavie darbi.
Dzīve nesastāv no traģēdijām vien, tāpat kā vēsture tikai no kariem, zīmīgiem gadu skaitļiem. Dzīvnieciņi un bērniņi, ko varētu nodēvēt par jebkura fotokonkursa „spamu”, cilvēki ne tikai dzimst, precas un mirst, bet arī dzīvo. Tā vienkārši un bezrūpīgi - guļ, ēd, strādā .. Taču arī šīm, šķietami vienkāršām darbībām, var piešķirt momentu, laikmeta garšu, kas arī bija redzams izstādītajos darbos.
Labi, ka mākslinieku darbi un paši mākslinieki stāsta. Zināmā mērā es kā skatītājs, klausītājs, vērotājs nodarbojos ar pilnīgu mākslinieka ekspluatāciju. Redz’, radi un vēl izskaidro. Taču šodien skaidrs bija viens, ka no izstādes aizgāju daudz bagātāka nekā būtu aizgājusi kā vienkārša darbu vērotāja.
Šoreiz Silvijas atsūtītās fotogrāfijas nāk no Austrijas ielejas Montafon, konkrētāk no kalnu slēpošanas kūrorta Silvretta Montafon. Kalnu slēpošana reiz nu ir tas ceļošanas un atpūtas veids, kas nekad nebūs mana izvēle. Taču kalnu varenība un pārlaicība vienmēr ir vilinājusi, aizgrābusi un mazliet pat baidījusi.
Šodien nolēmu beidzot iziet cauri Itālijas fotogrāfijām, kuras tapušas pagājušā gada rudenī ceļojuma laikā pa Itālijas pilsētām. Šoreiz par galvalspilsētu Romu, Vatikānu, kāda tā atklājās ceļotāja acīm. Ceļojot grupā ir tāds mīnuss, ka tu redzi to, ko tev rāda, nevis to, ko tu varētu ieraudzīt, vienkārši pastaigājoties pa pilsētas ielām.
Šodien iegriezos Kr.Barona ielā 2, Rīgā atklātajā laikmetīgās mākslas izstādē "Sievietes t-elpa".Izstādes veidotāji izstādes pamatideju skaidro, kā mūsdienu sievietes pasauli – telpu, kas piepildīta ar sievietes stiprumu, dzīvesziņu, alkām pēc mīlestības un tuvības. Izstāde veidota kā aizrautīgs ceļojums dažādu sieviešu pasaulē, fiksējot šī brīža Latvijas sievietes dzīves izjūtu. Sievietes skaistums, viedums un talants radīt un iedvesmot ir vērtības, kas rada dzīvi un Latvijas šodienu.
Izstādē apskatāmi gan pazīstamo, gan jauno mākslinieču darbi – gleznas, fotogrāfijas, skulptūras, instalācijas, tekstīlijas. Interesanta un uz pārdomām rosinoša Monikas Pormales fotogrāfiju sērija „Mis Pasaules”, kur katras sievietes tēls atspoguļo tās individualitāti, un katra sieviete ir skaista un vienreizēja, katra - Mis unikalitāte.
