Atspulgi

Esmu dzirdējusi, ka kādreiz vai arī tagad dažām nošķirti dzīvojošām ciltīm ir priekšstats, ka cilvēku nedrīkst fotografēt, jo tad tiek it kā nozagta cilvēka dvēsele. Kā ir ar tām slavenībām, kuras katru nedēļu vazā pa dzeltenās preses lappusēm? Viņu dvēseles ir simtkārt nozagtas un pārdotas par kapeikām.

Kāpēc nevar fotografēt muzejos, baznīcās, galerijās? Tāpēc, ka baidās no kopēšanas vai pavairošanas, vai arī baidās, ka tiks nozagta mākslas darba vai svētbildes dvēsele? Parīzē Luvrā jau labu laiku atļauts visiem gribētājiem fotografēt Monu Lizu cik tik uziet (2009.gada pavasarī bija iespēja personīgi pārliecināties). Vai kopiju ir saradies tik daudz, ka nav nozīmes vairs aizliegt? Vai arī netiek vairs mūsdienās cienīta dvēsele?

Foto Ēriks Daliba, iinuu.lv - Ķirbis

Vai gleznas atspulgs spogulī ir mazāk vērtīgs kā pati glezna? Vai cilvēka atspulgam ūdenī vairs nav būtiskas nozīmes? Fotografēt šādu sižetu vienkārši mūsdienās vairs nav vērtīgi, varbūt pat banāli. Pilns tīmeklis ar skaistām bildēm, kur redzams subjekts vai objekts un tā atspulgs.

„Viņš dalījās ar manu bildi!” – tā Facebook lietotājs. Ar tavu fotogrāfiju (cilvēktiesību pārkāpums) vai tavu uzgleznoto gleznu (autortiesību pārkāpums) vai vienkārši ar to bildi, kuru esi visā vizuālās informācijas gūzmā pamanījis pirmais un koplietojis (nav pārkāpuma no mūsdienu skatupunkta)?

Vai mūsdienās dvēseles pārdošana Mefestofelim vairs kāds traģēdijas sižets?!

Pēdējā laikā sanāca piedalīties pāris foto sesijās. Līdz ar to nācās aizdomāties par to, ka fotografēts tiek apvalks, pārnests atspulgs uz digitālo vai papīra formātu, netiek atspoguļota būtība. Vai tāpēc modelis cenšas pēc iespējas platāk smaidīt, lai tiktu nofotografēts atspulgs, bet netiktu nozagta dvēsele?