"Melancholia" (2011)(1)
Patiesi meistarīgs emociju kāpinājums neizbēgamās bojāejas priekšā. Tāda ir skandalozā dāņu režisora Larsa fon Trīra filma „Melanholija”. Pilnīgākam iespaidam iesaku noskatīties uz lielā ekrāna.
Patiesi meistarīgs emociju kāpinājums neizbēgamās bojāejas priekšā. Tāda ir skandalozā dāņu režisora Larsa fon Trīra filma „Melanholija”. Pilnīgākam iespaidam iesaku noskatīties uz lielā ekrāna.
Noskatīta vēl viena laba filma, kuru gribu ieteikt arī iinuu.lv lasītājiem. Tā ir Francijas un Beļģijas kopražojuma 2010.gada filma „Sans laisser de trace” (angliski „Traceless”, krieviski „Без улик”). Filmas pamatā atziņa: katram cilvēkam ir trīs atslēgas, kas atver durvis uz panākumiem. Tās ir talants, darbs un veiksme.
Filmu „Mr. Popper's Penguins” (2011) noskatījāmies Multikino t/c Riga Plaza uzreiz otrā dienā pēc tās pirmizrādes Rīgā, pateicoties, protams, galvenajiem varoņiem – sešiem gentoo pingvīniem. Mr.Poppers neapzināti atkārto savu vecāku scenāriju, šķiroties no sievas un diviem bērniem, kurus tagad satiek tikai reizi nedēļā. Taču šis atgadījums ar pingvīniem liek ģimenei atkal būs kopā un saprast, pārskatīt savu vērtību skalu, kurā tiek mērītas gan veiksmīga karjera, gan ģimene, gan katra egoisms un spēja atkāpties no tā.
Uzrunāja vakar noskatītā Emilio Estevez mākslas filma „The Way” (2010), kuras pamatā ir stāsts par vīrietis, kurš zaudējis dēlu un viņa vietā veic svētceļojumu pa Santjago ceļu no Francijas uz Spānijas ZR pilsētu Santiago de compostela, kur atdusas Sv. Jēkaba pīšļi. Santjago ceļš ir vairāk nekā 800km garš, veicams kājām, un tas ir katra cilvēka individuāls izziņas vai piedošanas vai veltījuma ceļš.
Kad ziņa par šīs lieliskās sievietes un aktrises aiziešanu aizsaulē aplidoja pasaules mēdijus, šķiet, nevienam nebija jāpaskaidro, kas viņa ir bijusi. Viņas leģenda izaugusi līdz ar Holivudas filmu tradīciju – kaķene uz nokaitēta skārda jumta, Kleopatra, kovbojmeitene, uzdzīvotāja un kas tik vien ne. Šeit dažas atziņas iz dzīves no Elizabetes Teilores krājuma.
Ceturtdienas vakarā devāmies uz kino „Rīga”, lai kopā ar filmas veidotājiem noskatītos jaunās latviešu filmas „Dancis pa trim” pirmizrādi. Vakara gaitā: karavīru dziemas, filmēšanas grupas uznāciens, klusuma brīdis pieminot aizgājušos, ieskats filmas tapšanā un pati filma. Patika, ka notiekošais un varoņu raksturi netika idealizēti.
Izrādās popkornu jeb karstuma iespaidā uzsprāgušos kukurūzas graudus pirmie, kas savā uzturā lietojuši, ir Amerikas indiāņi. Vēlāk šī „sērga” izplatījās pa visu Ameriku un nonāca līdz Eiropai. Kopš 1912.gada popkorns tiek pārdots kinoteātros un mūsdienās ir neatņemama to sastāvdaļa. Ņemot vērā to, ka popkorns ir graudaugs, tad līdzīgi brokastu pārslām būtu veselīga uztura sastāvdaļa, ja nebūtu sālīts vai mākslīgi saldināts. Ir sāļais, ir saldais un ir popkorns skaisti noformētā tūtā. Tad nu reiz par pēdējo.
Tikko atgriezāmies no KinoLora, kur noskatījāmies filmu „The Tourist” (2010). Sižets pat ne tik vienreizējs un oriģināls, kaut gan diezgan spraigs un ar intrigu, bet iesaiņojums gan ļoti baudāms. Skaisti cilvēki (Johnny Depp, Angelina Jolie, Timothy Dalton, Rufus Sewell), skaisti apģērbi un interjers, skaistas un romantiskas pilsētas – Parīze un Venēcija, skaistas attiecības. Jāsaka, Venēcija viena no nedaudzajām pilsētām, kurā ir pabūts, bet tā joprojām nav zaudējusi savu slepenās ilgošanās šarmu. Pazīstama un mūžam sveša.
Nogurušajiem no holivudiskās spozmes un dažbrīd jūtu sekluma, iesaku noskatīties kaut ko no vecajiem gabaliem. Čigānu izcelsmes franču režisora Tony Gatlif muzikāli dokumentālā filma „Latcho Drom” (1993) (čigānu valodā „Labais ceļš”). Tajā parādīts čigānu ceļš cauri dažādiem laikiem un gadalaikiem, cauri vairākām valstīm un kultūrām, sākot no Indijas līdz Spānijai, izejot cauri Ēģiptei, Turcijai, Rumānijai, Slovākijai, Ungārijai un Francijai. Katrs ceļa posms tiek izspēlēts un izdziedāts, atspoguļojot savdabīgo čigānu sadzīvi, tradīcijas, dzīves ritējumu, amatus, pasaules uztveri.
Nejauši uzieta nejauna (2007.gada), bet mākslinieciski uzrunājoša 14 sēriju gara mākslas filma „Ликвидация” pamīšus krievu un ukraiņu valodā. Norises vieta Odesa, 1946.gads – tātad laiks īsi pēc kara. Sižeta pamatlīnija – likumu sargājošo iestāžu cīņa ar organizētiem bandu grupējumiem Odesā, kontrabandas tirgoņiem, dokumentu viltotājiem, nelegāliem spēlmaņiem.Tam visam cauri cilvēciskās attiecības pēckara laikā, kad katram ir sava dzīves traģēdija un daudzu tuvinieku nāves aiz pleciem.