Tikšanās. Klients, vārdā Ilārijs, nopēta mani ar dziļdomīgu skatienu. Tad seko kroņa frāze, kuru jau gaidīju un prātā pati ar sevi spēlēju totalizatoru – būs vai nebūs. “Ziniet, mums šī ir ļoti specifiska vakance”. Yess! Kaut jūs zinātu, cik reižu savā mūžā nācies to dzirdēt.
Vai mūsdienās ir viegli tikt pie interneta pieslēguma mājoklī? Ziniet, tas ir seriāla vērts divu nedēļu stāsts ar nesapratni, kāpēc šajā procesā tiek tērēts tik daudz cilvēkresursu, enerģijas un laika. Turklāt kompānija uzstāj uz norēķiniem skaidrā naudā.
Reizēm ar pielāgošanos (adaptability) par maz, vajadzīga veiklība (agility). Ar klientu ir jāstrādā visiem! Tā nav tikai pārdevēja vai servisa darbinieka atbildība. Tā ir vadītāja, personāla speciālista, administratora, grāmatveža u.c. uzņēmuma darbinieku atbildība. Katrs savā līmenī un katrs savu profesionālo kompetenču ietvaros.
Droši vien esat manījuši akcijas preces, kuras vai nu ir lielākā cenā nekā akcijas zīmē norādīts, vai pie kases izrādās, ka sistēmā jaunā cena nav ievadīta. Tad nu šoreiz RIMI savā radošumā spēris nākamo soli, proti, norādot akcijas cenu nevis par vienību, bet par vienības daļu!
Jāsaka viens no nedaudzajiem Latvijas mēroga labi organizētiem pasākumiem, kuru cenšos pēc iespējas katru gadu apmeklēt, jo sniedz gana daudz iedvesmas darbam un pozitīvu emociju, skatoties un klausoties pārdošanas veiksmes stāstus. Konkursā tiek vērtēta prezentējamā uzņēmuma izaugsme, konkrētā pārdošanas vadītāja loma tajā un personība.
Jāteic, diezgan ilgi gaidīts solis no RIMI puses – klientu kartes. Lai arī izdevīgums mērāms dažos santīmos, no lojalitātes pozīcijām raugoties, tas ir mazs, bet patīkams solis klienta virzienā. Bet ne par to būs šis stāsts, bet gan par nepatīkamu atgadījumu RIMI stāvvietā.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šodien pēcpusdienā apmeklēju visnotaļ pozitīvu pasākumu Pārdošanas tīģeris 2009, ko jau piekto gadu rīko Dienas bizness un Mercuri International. Manuprāt, dalība šādā konkursā galvenokārt ir laba reklāma uzņēmumam un pašapziņas treniņš pārdevējam. Darbā ar klientu jārada simpātija pret sevi un līdz ar to pret uzņēmumu, kuru pārstāvi, lai arī kādi būtu patiesie nodomi – kāri notiesāt ieguvumu kā tīģerim vai grauzt veiksmīgi iegūto kāposta lapu kā trusim.
Šovakar, gatavojoties prezentācijai, nācās pabāzt nāsis korporatīvo blogu attīstībā Latvijā. Ja privāto blogu jeb emuāru niša ar laacz.lv, journal.lv, onkulis.com, pods.lv, shulcs.lv, zuz.lv u.c. priekšgalā (sorry visus neuzskaitīšu) plaukst un vēršas plašumā ar katru dienu, tad uzņēmumi pret šo lietu izskatās ir ļoti piesardzīgi. Korporatīvos blogus Latvijā var uz rokas pirkstiem izskaitīt.