.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Neiedziļinoties demokrātijas attīstības vēsturē un neanalizējot tās priekšrocības un trūkumus, bet prātojot par demokrātiju un kapitālismu (kaut vai tādu, kāda tā ir Latvijā), pavisam drīz var nonākt pie domas pavediena lūzuma, kam seko – „jā, bet…”.
Labdarības izpausmes mēdz būt ļoti dažādas. Sākot ar nesavtīgu palīdzību pastumt braucamrīku, kurš iestrēdzis sniega kupenā. Beidzot ar ļoti pilnīgu nodošanos kalpošanai citu labā. Pa vidu, protams, lielāku vai mazāku naudas summu ziedošana un lielāki vai mazāki darbi. Nedaudz grūtāk ir ar sava laika ziedošanu.
Es kā balts cilvēks pagājušā gada beigās pieteicos personalizētajam e-talonam, jo, ņemot vērā manu apsēstību ar dzīvošanos tīmeklī, nopriecājos, ka beidzot varēšu iegādāties braucamo biļeti, kuru papildināšu internetā no bankas konta. Vārdu sakot, nu būs pie mums ar’ kā Eiropā.Gaidu vienu mēnesi, otru, trešu, nu jau ceturtais nāk – šie tik testē. Nu neko sēžos šovakar mašīnai pie stūres un braucu meklēt izdaudzināto e-talona papildināšanas automātu. Bet tur ...
Vispragmatiskākā atbilde – kad kādam kaut ko vajag no otra ... naudu, seksu, atzinību, ievērību, palīdzību ... Ārkārtīgi vienkārša formula, bet tikai tagad to esmu atskārtusi tik skaudri.