Mūs informē masu mediji vai mēdiji?

Ja ieraksti kaut vai Google meklētājā sekojošu atslēgvārdu, tad dažādās Latvijas interneta vietnēs vienlīdz daudz atradīsi vārdu savienojumus „masu mediji” un „masu mēdiji”. Kā tad īsti pareizi lietot, ar garo vai īso patskani „ē”?

Ja papēta dažādas latviešu valodas vārdnīcas, pie kuru sastādīšanas strādājuši Latvijas gudrākie onkuļi un tantes, tad izrādās, ka tāda vārda „mēdiji” nemaz latviešu valodā nav. Kaut gan daudziem mums patīk to lietot un jāatzīst arī labāk skan nekā „mediji”, kas neviļus sasaucas ar darbības vārdu „medīt”.

Turklāt jautājums ir arī par šī vārda vienskaitļa vai daudzskaitļa formas lietojumu. Jānis Vidiņš savā „Svešvārdu grāmatā” (Valters un Rapa, 1933) min vārdu „medijs” un skaidro to kā „starpnieks”, kas pēc savas funkcionālās nozīmes labi atbilst mūsdienu informatīvajiem plašsaziņas līdzekļiem. Starpnieki starp informācijas avotu un informācijas saņēmēju vai patērētāju.

Interesanti, ka 1978.gadā izdotajā „ Svešvārdu vārdnīcā” (Liesma) medijs ir tikai „persona, kas pēc spiritistu māņticīgajiem priekšstatiem esot cilvēku un garu starpnieks”. Šeit vispār nav minēta nekāda saistība ar presi, televīziju vai radio.

Jaunākos avotos kā ,piemēram, „Svešvārdu vārdnīca” (Jumava, 1999) norādītas divas vārdu formas ar divām dažādām nozīmēm, bet dažādos skaitļos. „Mediji [lat.mediaTV, radio, prese)”. „Medijs – cilvēku un garu starpnieks.”

Atkal 2004. gadā iznākušajā „Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā” (Nordik) šie abi jēdzieni tiek sapludināti. „Medijs – vidutājs; masu plašsaziņas līdzeklis. Masu mediji.”

Tad kāpēc, ja jau vārda „mēdiji” latviešu valodā nemaz nav, to lieto tik daudz sabiedrībā populāru portālu? Lūk, daži no tiem -