Šonakt dari pats, piedalies, jo Rīgā Baltā nakts – mūsdienu kultūras forums 2010. Dominējošā pēcgarša pēc vairāku vizuālo instalāciju un skaņas, kustību performanču vērošanas – rakāšanās vecajos krāmos un savā bezapziņā. Iespējām pabūt tikai trīs objektos – Survival Kit 2 Miera ielā, VEF teritorijā un Andrejsalā. Skaidrs viens, ka mākslas objektus rada tumšais un gaišais dēmons, kas dzīvo māksliniekā. Kas nu kuram ir iekšā, tas nu ir arī ārā. Abējiem ir ārkārtīgi spēcīga enerģija, tad nu abējādos arī varēja sajust šajā naktī.
Lai gan vakar pilnā mērā visus svētku pasākumus liedza baudīt diezgan nemīlīgais sīkais lietutiņš, tomēr uz dažiem no tiem pabijām, un bija interesanti - aerobātikas paraugdemonstrējumi, leļļu gājiens, retro automobiļu parāde, amatnieku tirdziņš,izrāde Mazajā Ģildē, atvērto durvju diena Krievu drāmas teātrī un, protams, salūts.
Pēc slavenās toreizējā premjera Ivara Godmaņa Jaungada uzrunas, kurā viņš aicināja latvju tautu saspiesties kopā kā pingvīniem, lai pārvarētu grūtības, šī alegorija ārkārtīgi iedzīvojās masās. Vērsāmies ar e-vēstuli pie Rīgas zoodārza ar lūgumu skaidrot pingvīnu būšanu Latvijā un saņēmām atbildi ...
Vakar atklājām jauku kinoteātri, kur tiešām var baudīt kino un kuru gribu ieteikt to arī tev. Esmu vampīrfilmu fane, tāpēc neizpalika bez jaunās filmas „The Twilight Saga: Eclipse” (2010) noskatīšanās. Šoreiz nejaušas reklāmas uzrunāti un ieintriģēti devāmies uz kinoteātri „KinoLora”, kas atrodas t/c „Šokolāde” Siguldā. Pa Vidzemes šoseju no Rīgas tikai pusstundas brauciens.
Patika viss – sākot ar laipno personālu, beidzot ar bezgala ērtajiem ādas dīvāniņiem katram skatītājam. Pietiekami vietas, lai uz priekšu izstieptu kājas un novietotu rokassomiņu vai lietussargu. Nekādas bakstīšanās ar elkoņiem ar blakus sēdētāju, nedz staipīšanās pāri priekšējās rindas sēdētāju pakaušiem. Ērtība, ko tiešām novērtējām. Varēja aizmirsties, ka kino skaties kinoteātrī nevis mājas dīvānā.
Abi esam populārzinātnisko, vēstures un ceļojumu televīzijas kanālu fani. Ja darbdienas vakarā tiešām vairs neko negribas darīt, tad tādi kanāli kā National Geographic, Viasat History, Animal Planet, Discovery Travel & Living un arī Моя планета ir topā. Pēdējais uzmanību piesaistīja ar raidījumu ciklu „Охота к перемене мест. Прибалтика.”, kur komanda piecu cilvēku sastāvā treilerīti apceļo trīs Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – R jeb jūras piekrastes daļu un stāsta par ievērības cienīgām vietām. Kaut gan visas minētās vietas ir daudzmaz pazīstamas, interesanti, kā ceļotājs, piemēram, no Krievijas tās redz no malas. Uzzināmi arī daži saistoši fakti, piemēram, par vilku meža nakts terapiju Lietuvā, par vajadzīgu un ne tik vajadzīgu lietu krājējiem Sabilē Latvijā, par mežabrāļu bunkuriem Igaunijā u.tml.
Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.
Vakar, t.i., pagājušogad paklaiņojām pa Rīgas centru burtiski dažas stundas līdz gadu mijai, lai papriecātos par medijos izslavēto 480 tūkstoši latu vērto dekoratīvo apgaismojumu. Skaisti!
Sveicieni visiem Latvijas valsts 91. dzimšanas dienā! Pie visām ēkām Latvijā, novembra krastmalā Rīgā un pils tornī plīvo sarkanbalti karogi. Nolēmu ieskatīties valsts karoga tapšanas vēsturē, kā arī no kurienes nākušas šis krāsas un kas ir to pirmie nesēji. Karoga mets tika radīts pēc vēsturiskajām liecībām no Indriķa Atskaņu hronikas.
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
