Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.
Kaut gan svētku pasākumi noritēja vairākās vietās Rīgas centrā, mēs padzīvojāmies pa 11.Novembra krastmalu. Tur, protams, galvenā uzmanība koncentrējās ap vecajiem braucamrīkiem. Katrs (mani ieskaitot) uzskatīja par goda lietu nofotografēties pie kāda no retro automobiļiem. Visi labā tehniskā stāvoklī, uzspodrināti un gatavi doties ceļā.
Sanāk tāds kā maziņš konkursiņš ...Datorā „šķirstot” bilžu galerijas, atskārtu, ka ar gadiem ir sakrājušās vairākas bildes no dažādām Rīgas vietām, kuras būtu interesantas apskatīšanai un līdz ar to pārdomāšanai, cik labi pazīstu šo pilsētu. Jo fotografējot, dažas no šīm vietām man bija īsts atklājums. Tā kā, laipni lūdzu - ievērtējiet un rakstiet atbildes - kas tas ir un kur tas atrodas?
Deja gan kā fiziska aktivitāte, gan kā stājas, līdzsvara un kustību attīstītāja, gan kā ķermeņa brīvības, atslābuma, ārēja un iekšēja miera radītāja. Dana (libāņu valodā „melnā pērle”) ar vēderdejām nodarbojas vairāk nekā 5 gadus. Pastāvīgi papildina zināšanas pie deju skolotājiem Ēģiptē, Grieķijā un tepat Latvijā, Rīgā. Tāpat savas zināšanas ēģiptiešu un arābu deju horeogrāfijās un prasmes parādīt dejā savu sievišķīgo valdzinājumu Dana māca, nodod citām.