Ik pa laikam sociālajos tīklos parādās strīdīgas tēmas, par kurām viedie un mazāk viedie prāti, zinātnieki un praktiķi cenšas pierādīt savu taisnību. Tiek citēti dažādi izteikumi, kopētas saites uz pētījumiem utt. Vieni aizrautīgi pierāda, ka tā ir, citi – ka tā nav, un nevis tāpēc, ka ir kaut kā citādi, bet nav, tāpēc ka nav un būt nevar.
Vēl viena filma kā saldais ēdiens tārpiņam domu grauzim. Emocionālā un vizuāli baudāmā ziņā maz saistoša, taču vēl viens mūsdienām aktuāls, būtisks aicinājums aizdomāties - cik patiesībā ļauns vai cik bezmugurkaulisks vai nekritiski domājošs var būt cilvēks autoritātes un sabiedrības nospiedošā viedokļa priekšā.
Šodien pus dienu pavadīju biznesa risinājumu un kontaktu gadatirgū, kas norisinājās Radisson Blu Hotel Latvija telpās. Te bija gan dažādu nozaru uzņēmumu stendi, gan divas zāles, kur paralēli notika 30 minūšu gari semināri, gan individuālo konsultāciju telpa. Taču vislielāko apmeklētāju interesi un līdzdalību izraisīja tieši divas citas aktivitātes - kontaktu siena un zibkontakti.
Atausa atmiņā kaut kur sen dzirdētais vai pat mācītais iedalījums - baltā, melnā, sarkanā un dzeltenā rase. Tagad, tā sīkāk papētot, izrādās tas ir diezgan ierobežots un šablonisks. Rasu teoriju ir gaužām daudz, vienā tiek minētas trīs, citā četras, vēl citā piecas pamatrases un kur nu vēl daudzās apakšrases.
Seriāla „Lie to me” (2009) galvenais varonis doktors Laitmans (aktieris Tim Roth), tāpat kā visiem televīzijas skatītājiem labi zināmais doktors Hauss, apgalvo, ka visi cilvēki melo. Melus no taisnības viņš spēj gandrīz nekļūdīgi atšķirt, nevis klausoties, cik pārliecinoši cilvēks runā, bet kāda ir viņa mīmika un žesti.
Šonedēļ otrdien saņēmu telefona zvanu no Zvaigznes ABC pārstāvja ar apsveikumu, ka esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi vairākos interneta medijos izdaudzināto Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”.Grāmatā ar alegoriju palīdzību būtībā izstāstīta astoņu soļu programma sekmīgas pārmaiņas ieviešanai uzņēmumā, valstī, ģimenē, attiecībās. Lieliski parādīti dažādi cilvēku, sorry, pingvīnu rakstura tipi un rīkošanās kritiskās situācijās.Tomēr beigās tā ar kritisku aci paskatoties, man radās virkne „bet”.
Interesi par šo zinātni vai pseidozinātni (kā kuram labāk tīk) izraisīja raidījums televīzijas kanālā „24TEXHO”, kur angļu frenologs stāstīja par teorijas rašanās vēsturi un īsumā iepazīstināja ar tās būtību. Jebkurā gadījumā tas ir viens no veidiem kā cilvēkam iepazīt sevi un otru cilvēku, apjaust savu predisponētību vienai vai citai lietai.
Skaidrības labad, jāteic, ka šis raksts un šīs pārdomas radās izlasot vienu no daudzām Osho grāmatām – „Prieks – laime tevī”. Ja dzenaties pēc laimes, skaidrs ir viens: jūs to nekad negūsiet. Laimes vienmēr ir blakus parādība. Tas nav tiekšanās rezultāts. Tā notiek, kad jūs par to pat nedomājat.