Filma "Experimenter" (2015)

Filma "Eksperimentētājs" (2015)  - tas tiešām ir stāsts (ekranizējums uz mākslas un dokumentālās filmas robežas) par ebreju izcelsmes amerikāņu sociālo psihologu Stenliju Milgramu (Stanley Milgram), kurš 1961.gadā veica zinātniskajā un plašākā sabiedrībā sašutumu izsaukušo eksperimentu par cilvēka paklausību autoritātes priekšā.

Pamudinājumu šādam eksperimentam viņš rada nacistu tiesas prāvās, kuras vairumā notika tajos pēckara gados un kurās apsūdzētie sevi attaisnoja ar to, ka vienkārši pildījuši augstākstāvošu cilvēku pavēles. Milgrams vēlējās noskaidrot, vai vienkāršs cilvēks miera laikā spējīgs uz ļaunumu pat tad, ja tas pilnībā pret šī cilvēka dabu, bet to pieprasa autoritāte.

Stenlija Milgrama paklausības eksperiments

Eksperimentā piedalījās cilvēki - brīvprātīgie, kuri atsaucās uz sludinājumu avīzēs par to, ka tiek meklēti dalībnieki pētījumam par atmiņu. Eksperimentā vienlaicīgi bija divi dalībnieki - viens bija "māceklis", bet otrs "skolotājs". Vienīgi "māceklis" bija kāds no Milgrama padotajiem, kas zināja eksperimenta būtību. "Māceklis" tika ievietos atsevišķā istabā, bet "skolotāja" lomas izpildītājs atradās citā istabā kopā ar eksperimenta vadītāju  - "autoritāti".

"Skolotāja" uzdevums bija uzdot "māceklim" jautājumus. Ja "māceklis" atbildēja nepareizi, tad "skolotājam" vajadzēja sodīt viņu ar elektrisko šoku. Ar katru nepareizi atbildētu jautājumu strāvas stiprums pieauga no 15V līdz 450V (pēdējais atzīmēts XXX - nāvējošs).

Pirms tam "skolotājam" pašam uz rokas bija iespēja sajust zemākā iedalījuma strāvas stiprumu. Viņam arī tika parādīts, kā vadi tiek piestiprināti "mācekļa" rokām. Neskatoties uz to, ka eksperimenta laikā "skolotājs" no aiz sienas dzirdēja kliedzienus ar lūgumiem eksperimentu izbeigt, eksperiments turpinājās. Par nepareizu atbildi tika uzskatīts arī tas, ja "māceklis" beigās vispār neko neatbildēja. Eksperiments turpinājās.

Ja "skolotājs" izrādīja šaubas vai minstinājās, eksperimenta vadītājs jeb "autoritāte" iedrošināja viņu ar frāzēm:

- Lūdzu, turpiniet!
- Eksperiments pieprasa, lai Jūs turpinātu.
- Absolūti ir nepieciešams, lai Jūs turpinātu.
- Jums nav citas izvēles, Jums ir jāturpina.

Ja "skolotājs" sāka iztaujāt, vai "māceklim" nenodara pāri, "autoritātei" vajadzēja paskaidrot to, pat tad, ja "māceklis" sajūt sāpes, tas neatstās redzamus ievainojumus uz viņa ādu. Vai arī - Jums noteikti jāturpina, kamēr māceklis iemācīsies pareizās atbildes uz visiem jautājumiem (tādējādi, it kā piesaucot skolotāja svēto misiju - iemācīt, lai vai kā).

Mākslas filmā vēl tika atskaņota frāze, ka eksperimenta vadītājs pilnā mērā uzņemas atbildību par notiekošo, lai "skolotājs" neuztraucas. Un, ak vai, kā cilvēkiem patīk dzirdēt šādas frāzes, ka atbildību par to, ko viņš dara vai neizdara uzņemas kāds cits (piemēram, vadītājs, līderis)!

Rezultāti šokēja - 65% no eksperimenta "skolotājiem" (īstajiem eksperimenta dalībniekiem) aizgāja līdz sadaļai strāvas stiprums nāvējošs, neskatoties uz to, ka eksperimenta laikā nervozēja, šaubījās vai izrādīja ārkārtēju satraukumu (saķēra galvu, rauca pieri, savilka rokas dūrēs līdz nagi iegriezās plaukstās, dauzīja galda virsmu u.tml.)

Pēc eksperimenta dalībnieki tika aptaujāti. Daudzi atzina, ka tas viņiem lika aizdomāties pašiem par savu būtību. Daži izstāstīja mājiniekiem, kuri gandrīz visi apgalvoja, ja viņi būtu "skolotāja" vietā, tad eksperimentu pārtrauktu. Vēl citi izrādīja sašutumu, ka tika maldināti, viņiem melots (respektīvi, izvēlējās taktiku - uzbrukums labākā aizsardzība).

Vēl lielāku pretestību Milgrama eksperimenta rezultāti sagaidīja zinātnieku aprindās. Pirms tam 39 aptaujātie psihiatri bija prognozējuši, ka labi ja 20% eksperimenta dalībnieku aizies līdz vidējam elektrības spriedzes līmenim. Izrādījās, ka cilvēks būtībā ir daudz ļaunāks un spēj bez īpašas pretestības pakļauties autoritātei.

Milgramam pat nācās atstāt Jeilas universitāti, kurā viņš pasniedza. Taču pētīt šo cilvēka dabas iezīmi viņš nepārstāja. 1963.gadā izdeva grāmatu "Uzvedības pētījums: paklausība" ("Behavioral Study of Obedience"), bet 1974.gadā "Paklausība autoritātei: eksperimentāls skatījums" ("Obedience to Authority: An Experimental View").

Popularitāti Milgrama atziņas ieguva tikai 80-gados, kad plaši tika diskutēts par totalitārismu, autoritārajiem režīmiem un sabiedriskās domas iespaidošanas tehnikām. Džordža Orvela darbi "Dzīvnieku ferma" un "1984" tika izķerti no grāmatu plauktiem. Amerikāņu televīzija aizdomājās par realitātes šoviem, kas zināmā mērā balstās uz eksperimentēšanu ar cilvēka uzvedību un sabiedrības viedokli.

Daži secinājumi

• Milgrama eksperiments parādīja, ka miera laikā parastā sabiedrībā bez īpašiem draudiem vai fiziskas iespaidošanas vismaz divas trešdaļas pilsoņu ir gatavi nogalināt līdzcilvēku, ja autoritāte to vienkārši "palūgtu izdarīt" vai paziņotu, ka uzņemas atbildību par to (kaut arī īstenībā, tas ir tikai tukšs lozungs).
   
• Eksperiments tika atkārtots citās vietās un ar abu dzimumu pārstāvjiem. Rezultātus neiespaidoja tas, vai "skolotājs" bija vīrietis vai sieviete. Tas salauza vēl vienu mītu par to, ka sievietes ir daudz iejūtīgākas un mazāk tendētas uz agresiju.
   
• Eksperimenta dalībnieki ne ar ko neatšķīrās no manis un Tevis, kā Stenlijs Milgrams pats teica - "viņi arī ir mēs ar jums".
   
• Atkārtotajos eksperimentos cilvēki nepakļāvās aicinājumam turpināt eksperimentu, kad to izteica cits līdzvērtīgs eksperimenta dalībnieks jeb vienāda ranga cilvēks, savukārt augstāka ranga lūgumus izpildīja vairākums, pat ja tie bija pretrunā ar paša iekšējo pārliecību.
   
• Stenlija Milgramam ir vēl ļoti interesanta sešu rokasspiedienu teorija jeb eksperimenta "Šī mazā pasaule" rezultātu apkopojums. Pamatā atziņa, ka jebkuru cilvēku var mērķtiecīgi sasniegt sešu rokasspiedienu attālumā. Tālāk šī teorija attīstījās mūsdienās tik populāro sociālo tīklu sakarā.

Rakstā izmantoti attēli no blog.eternalvigilance.me, www.psmag.com, www.imdb.com, en.wikipedia.org/wiki/Milgram_experiment