A.Rancāns "Krievināšana". Citāti.

Sulīgākās frāzes:

Slavofīlu implementēts nosaukums.

Amatpersonu voluntārie centieni.

Varaskāro nabagu diktatūra.

Filozofē, kur zeme paliek, kad mietu iedzen.

Citāti:

Atbilstoši Krievijas likumiem, muižnieki saviem dzimtļaudīm sodu piesprieda bez kādas izmeklēšanas un tiesas, un par zemnieka nogalināšanu, ja to pierādīja, naudas sods nepārsniedza 30 rubļu. (16.lpp)

(Pēc Latgales pievienošanas Padomju savienībai) Tādēļ uz rokas saņemtā (skolotāja) alga bija tikai 579.02 rubļi, par ko toreiz varēja nopirkt aptuveni 24 pildspalvas vai 10-15 degvīna pudeles, atkarībā no dzēriena kvalitātes. (29.lpp)

Par spīti spaidiem un vajāšanām, poļi saglabāja savu valodu un katoļticību. (31.lpp)

Tik pat dabiski viņiem (vācu muižniekiem) pār lūpām vēlās arī tipiskie krievu lamuvārdi, jo latviski lamāties viņi neprata, bet vāciski zākāties nebija nekādas jēgas - zemnieki tāpat nesaprastu, vai iedomātos, ka kungs viņus slavē. (32.lpp)

Par valsts līdzekļiem cēla pareizticīgo baznīcas pat tādās vietās, kur krievi bija retums. Par galveno tika uzskatīts izveidot centru, ap kuru varētu pucēties ieceļojušie pareizticīgie. (35.lpp)

Tādēļ dzimtbūšanas atcelšana zemniekiem nekādu atvieglojumu nedeva, jo starp vairākiem tūkstošiem zaļmuižiešu neatradās neviens, kurš varētu izlasīt un citiem paskaidrot brīvlaišanas manifesta būtību. (39.lpp)

[..] un latgaļu meitenes nereti deva priekšroku krievu puišiem, jo viņi par savējiem bija gan skaļāki, gan uzstājīgāki, kas tvīkstošajām latgalietēm arvien vairāk iepatikās. (39.lpp)

Viņa (Pītera Miglinīka) dziesmu vietā alkoholiķi, izpatikdami kolonizatoriem gaudoja "Volga, Volga māk rodnaja...", lai gan dzīvoja Ičas (upes) krastos. (41.lpp)

Zemnieki vairākās paaudzēs bija vardarbīgi spiesti runāt krievu valodā, viņu nacionālā apziņa bija iznīcināta, un vēlme pakļauties bija kļuvusi par ieradumu, tādēļ sava aizstāvja (Pītera Miglinīka) centienus viņi nesaprata. (57.lpp)

Patiesībā viņš (Pīters Miglinīks) bija pirmais nacionālists, daudz nopietnāks un pašaizliedzīgāks par šodienas nacionālistiem. Kurš gan šodien gribēs attiekties no materiāliem labumiem nacionālās idejas vārdā? (58.lpp)

Jūtot līdzi soda ekspedīcijā cietušajiem, nevar nepamanīt to, ka zemnieki no muižas klēts paņemtos miežus neizmantoja vis putraimu izgatavošanai vai vismaz lopbarībai, lai iegūtu vairāk gaļas ģimenes pārtikai, bet nolēma brūvēt alu, lai kārtīgi piedzertos. (60.lpp)

[..] Klementijs (Jāņa Jurkāna, Nautrēnu pagasta vecākā, brālis) veiksmīgi nodarbojās ar komerciju. Par viņu var atrast pat atsauksmes tā laika avīzē "Jaunas zinias". Šī laikraksta 51. numurā kāds nautrānietis rakstījis, ka K.Jurkāns visus baznīcēnus pirms (!) dievkalpojuma aicina savā krogā iedzert. (62.lpp)

Ja muižas teritorijā dzīvoja apmēram 2000 dvēseļu, un viņu apkalpošanai bija paredzēti 9 krogi, kuriem dzeramo neierobežotā daudzumā piegādāja muižnieka spirta brūzis, var puslīdz droši apgalvot, ka mūsu senči skaidrā nedzīvoja [..] (64.lpp)

Kad dzērumā radītie bērni pieauga, cikls varēja atkārtoties. Ar katru jaunu apli garīgi atpalikušo skaits kļuva lielāks un lielāks, jo vājā prāta dēļ seksualitāte nevis samazinājās, bet gan pieauga, un līdz ar to arī garā vājo bērnu skaits. (72.lpp)

Latgalē krogus parasti apsaimniekoja ebreji, un bija pierādījies, ka viņi veiklāk par citiem prot tirgot dzērienus, izvilinot no zemniekiem pēdējo kapeiku. (72.lpp)

Šos dzērumā radītos esam pasākuši saukt par indigo bērniem, ar to it kā pieļaujot, ka viņi nespēj būt pieauguši un iekļauties sabiedrībā. (76.lpp)

Savas atkarības attaisnošanai un nonākšanai trūkumā dzērāji radījuši savu filozofiju un apgalvo, ka nabadzība nav netikums. (79.lpp)

Savus līdzgaitnieku Ļeņins esot atklāti mudinājis kārt, šaut vai slepus noslīcināt, tikai lai sētu teroru un bailes. Tas ticis darīts bez ierobežojumiem, jo slepkavas katru reizi tikuši apbalvoti ar 100 000 rubļiem. Juridisko zinātņu doktors Arkādijs Vaksbergs, kurš īpaši pētījis boļševiku teroru, šos killeru honorārus uzskata par Ļeņina prēmiju pirmsākumu. (100.lpp)

Mēneša pēdējā dienā sociāldemokrātu deputāts Opincāns ieradās Rugāju pagastā. Viesojoties skolotāja dzīvoklī, rādīdams savu varu salauza krēslu. Pēc tam Opincāns uzkāpa uz galda un sāka spļaudīties. [..] (114.lpp)

Šajā situācijā nevienu vairs nepārsteidza, ka Jāni nosauca par Ivanu, Bārtuli par Borisuun Teni par Denisu. (129.lpp)

Kopš Ļeņina laikiem pēc būtības nekas nav mainījies. Tie, kas nonākuši pie varas, grib tur palikt mūžīgi, tādēļ tiek pirkti profesionāli meļi, ko svešvārdā sauca par imidžmeikerime vai piāristiem, un tiek maldināta tauta. (135.lpp)

Viņiem nebija ne mājas, ne mantas, un visa viņu bagātība bija uzvelkama mugurā: viens vatenis, vienas bikses, mākslīgās ādas zābaku pāris un kā neatņemama sastāvdaļa - plecā pakārtā militārā tipa soma, kas kuļājās aizmugures labajā pusē. Jā, vēl arī cepure ar spožu nagu un sarkano zvaigzni virs tā. Reizēm pie netīrā vateņa respekta iedzīšanai tika piesprausti dažādi spoži alumīnija grabuļi, ko paši sauca par ordeņiem vai medaļām. (154.lpp)

"Es tevi ar visu Ļeņinu pie baltajiem lāčiem aizsūtīšu!" Tā sarunājušies divi latgalieši - mākslas zinātnieks ar čekistu. (166.lpp)

Tas pats notika arī izglītības sektorā. Rīgā slēdza visas jaukto tautību skolas ar latviešu mācību valodu un pārveidoja par krievu skolām. Vietējie krievi, ņemot piemēru no okupantiem, sāka latviešus lamāt par fašistiem. (180.pp)

"Pielikšu visas pūles, lai attaisnotu vēlētāju uzticību un kļūtu par tādu deputātu, kadu to vēlas redzēt biedrs Staļins" (180.lpp, ref: Padomju Latvija Nr. 109)

Ja kādam piederēja sava māja, savs veikals, savs uzņēmums, bija sudraba trauki, greznas mēbeles vai klavieres, viņā automātiski tika ierakstīts valsts un tautas ienaidnieku sarakstos, kā arī nosaukts par plutokrātu vai parazītu. Tam sekoja arests, spīdzināšana čekas moku kambaros un nāve. Nav cilvēka - nav problēmu, kā izteicies Josifs Visarionovičs. (187.lpp)

Vēsturnieks Ojārs Niedre: "Nosaukt LKP biedru savstarpējās attiecības par biedriskām un draudzīgām [..] ir pilnīgi nepareizi. Šīm attiecībām raksturīgs izteikts savstarpīgs aizdomīgums, cenšanās izvirzīties, kā arī iedzīvošanās kāre."  (193.lpp)

Jau Ļeņins savā laikā atklājis patiesību, ka valsts ir aparāts, kas kalpo vienai šķirai, lai apspiestu citas. Šīs procedūras realizēšanai izstrādā likumus. (228.lpp)

Grāmatu var iegādāties grāmatnīcā "Valters un Rapa" -
https://www.valtersunrapa.lv/book/lv.krievinasana.26476.html