Apsveikuma dzeja Latvijas svētkos
Novembris ir īsts patriotisma un nacionālā lepnuma mēnesis, kad daudzi piesprauž pie mēteļa atloka sarkanbaltsarkano lentīti, iededz piemiņas svecītes par tēvzemes aizstāvjiem, svinīgos pasākumos dzied himnu un atceras vēstures notikumus. Tie nav tipiski apsveikuma kartīšu rakstīšanas svētki, taču dzeja noder arī šajos svētkos, Latvijas piemiņas dienā un dzimšanas dienā.
Apkopoju dažas, manuprāt, ļoti skaistas dzejas rindas, kas piemērotas šim svētku laikam – 11. un 18. novembrim. Iespējams, tās noder kādam pasākumam vai apsveikumam.
***
Mums ticis viszilākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks,
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu skaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/Laimonis Vāczemnieks/
***
Lai dod mums Dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
***
Dievs, svētī cīņām mūs! Dievs, svētī miera gaitām!
Lai vienmēr Latvijai mēs gaišas dienas skaitām!
No pašas jūrmalas līdz svešu zemju malām
Lai mierīgs staigā arkls, ko laukiem šiem mēs kalām!
/Leonīds Breikšs/
***
Nu tōlōs Tōlovas, nu Jersikas jys nōk
Kai auseklis un gaiļa reita dzīsme,
Kai karūgs un kai pyura skreines vōks,
Kai vairūgs, kas myus pasorgoj nu brīsmem
Un acim kvālōt līk kai Jōņūs līsmem…
Nu tōlōs Tōlovas, nu Jersikas jys nōk –
Vystyvōkais nu vōrdim: Latvija.
/Andris Vējāns/
***
Latvija,
Mūsu māte un māsa,
Ar drānu baltu
Pārsieta asins krāsa
Karogā tavā,
Kas laiku laikos
Mūsu pagalmos plīvos
Uz jaunu un bagātu dienu,
Malā neatstājot nekad, nekur un nevienu.
/Arvīds Skalbe/
***
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/Kārlis Skalbe/
Ja Tev ir zināms kāds skaists pants, dalies ar to komentāros!
komentāri