Mātes diena, dzeja mātei

Labus, siltus vārdus ir jāprot pasacīt vienmēr, taču šī diena ir vēl viena iespēja katram pateikties savai mammai par gādību un nesavtīgām rūpēm kopš pirmā dzīves mirkļa līdz pilnbriedam. Tāpēc turpmāk gan mazs ieskats Latvijas Mātes dienas (māmiņdiena) vēsturē, gan fragmenti no dažādu auto dzejas mātei.

Frank Caña glezna

Mātes dienu Latvijā sāka svinēt 1922. gadā, bet ar 1934. gadu tika noteikts, ka šī diena svinama katra maija otrajā svētdienā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Taču ir arī valstis, kurās Mātes dienu svin citā laikā. Piemēram, Spānijā Mātes diena ir 8.decembrī, kad baznīca godina Jaunavu Mariju - Jēzus Kristus māti. Francijā Mātes dienas svinības ir pēdējā maija svētdienā, ko atzīmē ar kūku, ziediem un kopīgu laika pavadīšanu ģimenē. 1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes pavarda veidošanā un uzturēšanā. Padomju Latvijas laikā šī tradīcija tika aizmirsta, bet šie svētki atkal atjaunoti 1992.gadā.

Mātes diena 2012 - 13 .maijā

***

Tev paldies, māt, par visu doto –
Par prieku, sāpi apskaidroto.

/A.Eglītis/

***

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

/Rainis/

***

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.

/L.Vāczemnieks/

***

Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas
Mierā ieaijāt.

/J.Ziemeļnieks/

***

Skan tava šūpļa dziesma krūtīs -
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt...

/A.Krūklis/

***

Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.

/K.Apškrūma/

***

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.

/A. Ķirškalne/

***

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi

Dod padzerties mums, kad slāpst.

Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti

Un ieliec vasarā zudušo sapni.

Kad liekas - pazaudēts viss. 

Tu tumšākā naktī siltuma avots,

Kad pavards ir nodzisis.

Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,

No dzīves sākuma esi mums klāt.

/K.Apškrūma/

***

Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.

Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

***

No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,

Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.

Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,

Lai visai dzīvei pateiktos.

/V.Ļūdēns/

***

Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,

Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,

Ar mīlestību pēdējo un pirmo,

Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.

/ O. Vācietis /

***

Kad šodien viesi atkal durvis ver,
Rads blakus radam sēž, un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.

/I.Ziedonis/