Dvēseles pārdošana

Šorīt pamodos tā agrāk, piesēdos pie savā mīļā laika aprijēja (lasi – datora) un uzdūros rakstam Apollo – Latvijā uzradies kantoris, kurš sniedz aizdevumus pret līgumu, kuru parakstot tu ieķīlā savu dvēseli. Protams, savas mūžīgās ziņkārības dzīta biju „izreklamētajā” vietnē klāt - http://www.kontora.lv

Tā arī ir, informācija krievu un angļu valodā vēsta, ka naudiņu tiešām var aizņemties „под залог нематериальной сущности, а именно своей бессмертной души”. Tāda sajūta pēdējā laikā, ka visapkārt cilvēki sāk „saiet kārtīgā sviestā”. Turklāt rīkojas destruktīvi gan pret sevi, gan tuviniekiem, gan konkrēto kopienu (valsti, organizāciju, nāciju u.tml.). Interesanti, ka kritiskos un izmisuma brīžos pirmais, kas nostrādā ir iznīcinošais faktors, bet nevis kopības, cilvēkmīlestības, saglabāšanas un radīšanas.

Britu mūziķis Dante Knokss, kurš 2008.gada nogalē
mēģināja pārdot e-Bay izsolē savu dvēseli.

Dvēseles pārdošanas tēma veca kā pasaule. Pirmais, kas nāk prātā – Mefestofelis un Fausts. Lugas sižetam Gēte izmantojis kādu 16. gadsimta leģendu par doktoru Faustu, kas, tiekdamies pēc zināšanām, pārdod savu dvēseli velnam - http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Fausts/

Vērojums - pēc šāda kantora rašanās un šāda satura raktu parādīšanās Latvijas tīmeklī baznīca pauda, protams, savu nostāju un skaidrojumu, cik bīstami ir spēlēties ar dvēseles jēdzienu. Taču tirgošanos ar nemateriālām lietām ir izsenis praktizējusi un netieši praktizē arī tagad pati baznīca. Kā spilgts piemērs 16.gs. īsi pirms reformācijas ir atlaidu pārdošana un pirkšana. Nu sakiet, mīļie cilvēki, kā var nopirkt grēku piedošanu? Kuram tā vairāk naudiņas, tas var sastrādāt lielākas nelietības un tad iegādāties liekās atlaidas?!

Nu, jāsaka pilnīgi kā citātā no Bībeles „kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules”. Tikai 16.gs. dvēseli pārdeva par 100 sudraba vai zelta dālderiem, bet 21.gs. Latvijā - par papīra 50 latiem.

Izmantotais avots - http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/172079