Viņiem nebija ne mājas, ne mantas, un visa viņu bagātība bija uzvelkama mugurā: viens vatenis, vienas bikses, mākslīgās ādas zābaku pāris. Reizēm pie netīrā vateņa respekta iedzīšanai tika piesprausti dažādi spoži alumīnija grabuļi, ko paši sauca par ordeņiem vai medaļām.
Rašisms - kvazi-ideoloģija, kura izveidojusies XXI gadsimta sākumā Krievijas Federācijas teritorijā. Ietver sevī imperiālisma, Lielkrievijas šovinisma, padomju laiku nostaļģijas un tradicionālās reliģiozitātes eklektisku un pretrunīgu sajaukumu. Fašisma un staļinisma ideoloģiju simbioze.
Latvija nav mono etniska, līdz ar to pastāv, lai arī teorētiska, starpetniska spriedze. Rīcība, šinī gadījumā - no medija puses, kas vērsta uz atšķirīgas informatīvās telpas veidošanu dažādām vienas valsts iedzīvotāju etniskām vai valodu grupām, ir uzskatāms arī par nacionālās drošības jautājumu.
Dažādās valstīs šais svarīgai lietai piegājuši katrs pa savam, atbilstoši izpratnei par to, kā īsti pasaules gals notiks. Piemēram, Krievijas komplektā netieši saskatāmas arī „Plānam B” paredzētās sastāvdaļas, Meksikas komplektā akcents likts uz speciālo nazi. Pretstatā, Latvijas komplekts orientēts uz ēšanu un gaidīšanu.
Es esmu no trešās paaudzes. Un lielos vilcienos skolas sistēma saglabājās tāda pati, kā iepriekšējai paaudzei. Bija gan ļoti kolorītas personības skolotāju vidū, gan arī ne pārāk glaimojošie atgadījumi. Piemēram, macību pārzine (зауч), pionieru vadītāja, krievu valodas, darbmācības un zīmēšanas skolotāji no latviešu valodas nesaprata neko. Ja krievu valodas apguvei tas nāca par labu, tad darbmācībā bieži vien nebija ne mazākās jausmas kas un ar kādu instrumentu jādara.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Riktīgi jautra krogus dziesma īru ritmos krievu mēlē. Braucot mašīnā nejauši uzgriezu radio, uzrunāja lipīgā ritma un folk tonalitātes dēļ. Atgriezusies pie datora, uzmetu meklētājā rindiņas – nu ja, vecais labais Boriss Grebenščikovs.
Esmu to atklājusi pavisam nesen, kaut gan īstenībā Krievijā un konkrētāk Vladivostokā tā pazīstama un nonākusi klausītāju topā jau 2006.gadā. Izpildītāji un autori trīs jaunieši - Миша, Люся, Тонек.