Par atšķirīgu vienas ziņas pasniegšanu latviešu un krievu valodā ziņu portālā

Latvija nav mono etniska, līdz ar to pastāv, lai arī teorētiska, starpetniska spriedze. Rīcība, šinī gadījumā - no medija puses, kas vērsta uz atšķirīgas informatīvās telpas veidošanu dažādām vienas valsts iedzīvotāju etniskām vai valodu grupām, ir uzskatāms arī par nacionālās drošības jautājumu.

Adresēts:
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei
LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai
Latvijas žurnālistu asociācijai
 

2014. gada 1. septembrī pārlasot ziņu portālu www.tvnet.lv (turpmāk - portāls) ievēroju, ka 2014. gada 30. augusta ziņa "Gorbačovs aicina Krieviju neiejaukties Ukrainas iekšējās lietās" (turpmāk - ziņa), šī paša portāla krievu versijā pēc būtības tās pašas ziņas virsraksts tiek pasniegts pēc satura un jēgas pilnīgi citādi, proti "Горбачев поддерживает позицию России по украинскому кризису". Ziņas izklāstā runa ir par Gorbačova aicinājumu Krieviju neiejaukties Ukrainas lietās, taču abām versijām atšķiras aicinājuma motivācija, līdz ar to, lasītājam latviešu valodā un lasītājam krievu valodā var rasties diametrāli pretējs priekšstats par Gorbačova nostāju.

Uzskatu, ka šāda elektronisko mediju prakse, kad viena medija, bet dažādās valodās publicētā ziņa, atšķiras pēc sava vēstījuma, nav pieļaujama, ir nosodāma un pārtraucama sekojošu apsvērumu dēļ:

[1] Ukrainas notikumi Latvijas iedzīvotājiem ir īpaši nozīmīga tēma, īpaši pierobežā (ar Krieviju) dzīvojošiem. Īpaši ņemot vērā publiskajā telpā ne reizi vien izskanējušos salīdzinājumu par Latgales līdzību ar Ukrainas austrumiem.

[2] Lai arī manā rīcībā nav pētījumu par interneta mediju lasīšanas paradumiem, empīriskie vērojumi liek secināt, ka dažādiem informācijas blokiem (nosaukums, īsais apraksts, ilustrācija, raksts) ir atšķirīgs uztveres "svars" un to izlasīšanas biežums, un, ja lasītājs nav iepazinies ar ziņas izklāstu, ziņas nosaukums vien var kalpot par pietiekamu, autonomu informācijas vienību.

[3] Medijs ir tiesīgs izvēlēties informācijas avotus pēc saviem ieskatiem, taču tiem ir iespējami vispusīgāk jāatspoguļo notikums un viedokļu daudzveidība. Šinī gadījumā runa ir par vienu un to pašu mediju, līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka portālam nav bijuši pieejama informācija no abiem informācijas avotiem (ziņai latviešu valodā izdarīta atsauce uz Leta, bet krievu uz Itar-Tass).

[4] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 17.oktobra spriedumā lietā SKC-637/2012 ir norādījis, ka likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 2.pantā noteiktais masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs un ka minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un nodarbojas ar informācijas vākšanu, sagatavošanu un izplatīšanu, proti, uz elektronisko sakaru komersantiem - interneta portāliem.

[5] Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2013.gada 10.oktobra spriedumā lietā "Delfi pret Igauniju" atzinusi, ka elektronisko sakaru komersants ir uzskatāms par publicēto komentāru līdzautoru, jo gūst peļņu no komentāru izvietošanas un citām lietotāju darbībām.
No tā izriet, ka portāls var būt ieinteresēts ne tikai piesaistīt, rediģēt un atstāt bez ievērības komentārus, bet arī sagrozīt ziņu, to pasniegt nepilnīgu; selektīvi atlasīt tādas ziņas un viedokļus, kuras vairāk pieprasītas konkrētās valodas auditorijā. Apzināti vai neapzināti radot informatīvo plaisu starp latviešu un krievu auditorijām.

[6] Atsaucoties uz Iedzīvotāju reģistru, kuru publiskojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2014. gada 27. augustā ir zināms, ka Latvijā dzīvo 582 tūkstoši krievu, no kuriem 181 tūkstotis ir nepilsoņi.
No tā jāsecina, ka Latvija nav mono etniska, līdz ar to pastāv, lai arī teorētiska, starpetniska spriedze. Ir zināms, ka iedzīvotājiem, kuri ģimenēs pārsvarā runā latviešu valodā, pastāv atšķirīgs vērtējums par politiskiem notikumiem Krievijā, nekā tiem, kuri ģimenē runā krievu valodā, jo ar Krieviju tos bieži vien saista palikušie radinieki, etniskā dzimtene vai valodas šūpulis. Līdz ar to, rīcība, šinī gadījumā - no medija puses, kas vērsta uz atšķirīgas informatīvās telpas veidošanu dažādām vienas valsts iedzīvotāju etniskām vai valodu grupām, ir uzskatāms arī par nacionālās drošības jautājumu.


 

Atsauces un saites:

1. http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/524456-gorbacovs_aicina_krieviju_neiejaukties_ukrainas_ieksejas_lietas
2. http://rus.tvnet.lv/novosti/za_rubjezhom/267090-gorbachjev_poddjerzhivajet_poziciju_rossii_po_ukrainskomu_krizisu

Piemēri, kur nosaukums un/vai saturs dažādām valodām atšķiras:
http://www.curika.lv/blogs/2014/9/2/tvnet-latvieu-un-krievu-valodas-versijas-izraisa-neirozi

 

Dalies:
Novērtē: 5 (9)

komentāri

Rolis

Fui cik riebīgi! Un es jau noticēju ka Gorbijs ir melis un devis divas pretrunīgas intervijas. Paldies ka izskaidrojāt!



Ko lasa citi?