Šodien kopā ar kolēģi darbojāmies vēl vienā kopstrādes telpā Rīgā, izmēģinot Hot Desk jeb nefiksētās darba vietas iespējas. Darbs noritēja kā parasti - pirmdienas sapulce, aktivitāšu plāns nedēļai, sarakste un sazvanīšanās ar potenciālajiem klientiem un kandidātiem, arī viena tikšanās klātienē. Vienīgā atšķirība, ka nebijām ierastajā VEF kvartāla birojā, bet gan visiem interesentiem brīvi pieejamā darba telpā. Nolēmu apkopot savu pieredzi par četrām no trīspadsmit Rīgā šobrīd pieejamām kopstrādes telpām.
Termometra stabiņš pakāpies gandrīz līdz + 30 grādu atzīmei, un muzeju apmeklēšana šādā laikā ir drīzāk izņēmums nevis ierasta lieta. Taču izrādījās, ļoti aizraujošs un patīkamies pārsteigumiem bagāts pasākums. Sāksim kaut vai ar to, ka pagājušajā svētdienā pamatekspozīciju atjaunotajā Latvijas Nacionālās mākslas muzejā un Biržas namā varēja apskatīt par brīvu.
Vienmēr esmu domājusi, garām braucot, kas tas par interesantu namu, kura dārzs un paša fasāde atgādina Gaudi mākslas šedevrus Barselonas parkā - no mazām krāsainām flīzītēm un akmentiņiem izliktas mozaīkas, skulptūras, izgreznoti soli un celiņi. Tad nu izrādās tā ir baznīca.
Tā kā mans birojs atrodas netālu no t/c Domina, tad vakaros nereti iegriežos turpat esošajos veikalos. Pirms mēneša tur atvērās jauns mazs veikaliņš ar gana uzmanību piesaistošu un mājīgu iekārtojumu un interesantu pašmāju ražotāju produkciju - Lauku Bauda (gaļas produkti ražoti Latvijā).
Kādu laiku staigājām garām līdz beidzot nolēmām iegriezties un palutināt sevi ar kādu gardāku cepeti piektdienas vakaram. Piedāvājums izskatījās tik garšīgs, ka galu galā izgājām no veikalā ārā ar paprāvu iepirkumu maisiņu.
Patīkami pārsteidza laipnā nepiespiestā apkalpošana un vēlāk mājās vakariņās pārbaudītā produkcijas kvalitāte. Godīgi sakot, līdz šim ar šādu servisu un gaļas produktu kvalitāti nācies saskarties tikai Sky veikalā t/c Sky&More.
Prieks, ka durvis vaļā ver šādas jaukas vietas Rīgā. Iesaku iegriezties!
Šogad Zinātnieku naktī devāmies uz jaunatklāto Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā Jelgavas ielā 1. Interesi rosināja ne tik daudz plānotie pasākumi vai lekcijas, cik pati ēka un ekskursija pa to.
Šogad radās iespaids, ka liels akcents tika likts uz kinomatogrāfu. Spīķeros un uz Saeimas nama sienas tika demonstrētas mākslas filmas, laimetīgās mākslas centrā kim? dokumentālais kino, bet atjaunotajā koncertzālē "Rīga" Zinātņu akadēmijas namā - vertikālais kino. Pēdējais kaut kas jauns un svaigs Rīgas skatītājam.
Andele, rotāšanās, dziedāšana un klausīšanās, spēlēšana un spēlēšanās, degustēšana un našķošanās visas Miera ielas garumā. Nomākušās debesis priecīgākas padara krāsainas lentas un karodziņi, kas plīvo vējā uz iekšpagalmos nostieptajām auklām. Bērnu čalošana un jautrības spiedzieni, kad izdodas piešaut klāt savu mazo pirkstiņu tikko uzpūstajam ziepju burbulim.
Vārds „muzejs” ar katru gadu šajā pasākumā arvien vairāk kļūst tikai simbolisks, jo Muzeju naktī iesaistās gan pašvaldību uzņēmumi, kā, piemēram, šogad Rīgas pašvaldības policija, atverot savas telpas apmeklētājiem, gan ražotnes (Aldaris), gan bibliotēkas, gan augstskolas. Un tas nemaz nav tik slikti.
No š.g. 27. janvāra līdz 12.martam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā Lāčplēša ielā 48/50 – 14 ir apskatāma fotogrāfiju izstāde "Aleksandra Čaka Rīga". Te apkopotas Roberta Johansona un Pētera Šmita fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta 20.-30. gados Rīgā. Tāds kā mazs ceļojums laikā, kaut arī melnbalts un sastindzis nokrētā mirklī.
Muzeja darba laiki no otrdienas līdz sestdienai 11:00-17:00, bet pirmdien un svētdien slēgts.
Gandrīz divu stundu garo ekskursiju aptuveni trīsdesmit interesentiem vadīja vēsturnieks Juris Berže, kurš galvenokārt iezīmēja apkaimes rašanās vēsturi un koncentrējās uz koka apbūves paraugiem, kas laika gaitā piešķīrusi Čiekurkalnam individuālo seju un ir nenoliedzama vērtība, lai to apzināto, atjaunotu un saglabātu nākamajām paaudzēm.
