Muzeju nakts 2015

Vārds „muzejs” ar katru gadu šajā pasākumā arvien vairāk kļūst tikai simbolisks, jo Muzeju naktī iesaistās gan pašvaldību uzņēmumi, kā, piemēram, šogad Rīgas pašvaldības policija, atverot savas telpas apmeklētājiem, gan ražotnes  (Aldaris), gan bibliotēkas, gan augstskolas. Un tas nemaz nav tik slikti. Tā ir diena (nakts), kad uzņēmumi vai iestāde ir vistuvāk sabiedrībai, katram tās loceklim, katram interesentam.

Šogad pabijām Rīgas pašvaldības policijas ēkā Hanzas ielā, kur varēja apmeklēt nozares muzeja telpu, piedalīties satiksmes noteikumu zināšanas spēlēs, pasēdēt policijas auto un uz motocikla, padarbināt citās situācijās ne tik mīlīgo sirēnu, pavērot šaujamieroču salikšanas mākslu, iegūt savā īpašumā skolēnu rūtiņu burtnīcas, stāvvietu pulkstenīti, informācijas bukletu par darba iespējām un labumiem, ko saņem strādājošais.

Turpat arī Ugunsdzēsības muzejs, kas allaž šajā dienā pilns ar apmeklētājiem. Tur šogad nebija nekādu īpaši šim pasākumam sagatavotu atrakciju, izņemot fotografēšanās pie sarkanajām mašīnām ar ekipētiem darbiniekiem. Viens no ekspozīcijas stendiem veltīts arī Maximas ēkas sabrukšanas traģēdijai un  VUGD darbinieku pašaizliedzīgajam darbam seku novēršanā.

Lai arī bijuši vairakkārt, tomēr iegriezāmies arī Kara muzejā, kur, manuprāt, muzeja darbinieki bija ļoti veiksmīgi parūpējušies gan par ekspozīciju, kas veltīta 1.Pasaules karam, gan par noskaņas radīšanu, ieejot uguntiņām izgaismotā tunelī, gan krāsainu gaismu saspēlei, gan fona mūzikai, dziesmām par tautas likteni kara gados. Vairāku apmeklētāju interesi izraisīja liela sena Latvijas karte, kas noklāta uz grīdas, pa kuru varēja nosoļot no viena Latvijas gala līdz otram, atrast savu dzimto pusi.

Savukārt Vēstures un kuģniecības muzejs apmeklētājiem bija pieejams pilnībā. Visi trīs stāvi, iekšpagalms ar ziedošu ābeli, āra svecīšu gaismiņām un mūku dziedājumiem. Jāsaka godīgi, šī muzeja pameklējums paņēma visvairāk laika, kā arī ne visus eksponātus sanāca rūpīgi iepazīt. Eh, nakts ir gara tik, cik ir.

Steidzāmies atpakaļ uz savu apkaimi, kur Aldaris savus 150.gadus svinēja ar vērienu. Vīri iemalkoja alu. Iekšpagalmā skanēja dzīvā mūzika, bet uz ēku fasādēm tika projicēti attēli, krāsas, raksti. Paspējām uz grupas „Jumprava” uzstāšanos, vecajām labajām dziesmām, kurām varēja dziedāt un dejot līdzi. 

Ak jā, gandrīz aizmirsu pieminēt. Pie Sv.Pāvila baznīcas skvērā Muzeju nakts ietvaros izvietoti objekti - improvizētas kapu kopiņas ar baltiem krustiem. Uz katra zīmīgs teiciens, kas liek aizdomāties par savas dzīves sūtību, piemēram, "slikta ziņa: vārtiem uz laimi nav atslēgas, labā ziņa - tie nav aizslēgti" vai uzraksts uz krusta " uzvaras izskatās dažādi, arī šādi".