Ja plāno doties kādā tālu zemju braucienā un prāto, ko tādu vajadzētu paņem atceļā, tā sakot, sirdij un dvēselei, lai pārvestu tās zemes garšu noprovēt arī mājiniekiem, tad labprāt padalīšos ar mūsu pieredzi no dažādu valstu ceļojumiem. Nu tā, ķeramies klāt pie mājas barčika revīzijas!
Nereti ir dzirdēts, ka turkam tirgošanās ir viens populārs nacionāls sporta veids, šovasar pārliecinājāmies par simts punktiem. Pabijām un iepirkāmies Stambulā divos tirgos – Lielajā tirgū jeb Grand Bazaar un Garšvielu jeb ēģiptiešu tirgū.
Viss iesākās ar nosēšanos uz grīdas pie sienas un ierasto „What is your name? Where are you from?”, tad pār galvu nāca divas riktīgas šaltis ne pārāk silta, drīzāk vēsa ūdens. Pirtnieks ar paasu cimdu un ātrām spēcīgām kustībām izberza rokas, kājas, muguru, plecus. Tas tā kā pīlinga procedūra, tad sekoja ziepju masāža, kas dikti atšķirās no tās, ko esmu izbaudījusi tepat Jūrmalā "Sokolovskije baņi".
Ceturtajā ekskursijas dienā ar mazu divstāvīgu kuģīti devāmies divu stundu braucienā pa Bosfora jūras šaurumu, kas savieno divas jūras Melno un Marmora jūru. Kaut gan pūta diezgan pastiprs vējš, bija patīkami silti un pleci, seja pamatīgi nosauļojās. Ūdenī vienubrīd pazibēja delfīnu muguriņas.
Kā jūs domājat, cik maksimāli daudz sievu varēja būt vienam sultānam? Izrādās tikai 18. Vārds „harēms” cēlies no arābu valodas un nozīmē „aizliegts”. Nekur neatradīsiet aprakstus par šo vietu, kas nāktu no musulmaņu zemēm. Harēms bija sultānu sievu, konkubīņu un bērnu mājvieta, kuru apkalpoja un apsargāja melnie vergi – einuhi.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.