Filmu „Mr. Popper's Penguins” (2011) noskatījāmies Multikino t/c Riga Plaza uzreiz otrā dienā pēc tās pirmizrādes Rīgā, pateicoties, protams, galvenajiem varoņiem – sešiem gentoo pingvīniem. Mr.Poppers neapzināti atkārto savu vecāku scenāriju, šķiroties no sievas un diviem bērniem, kurus tagad satiek tikai reizi nedēļā. Taču šis atgadījums ar pingvīniem liek ģimenei atkal būs kopā un saprast, pārskatīt savu vērtību skalu, kurā tiek mērītas gan veiksmīga karjera, gan ģimene, gan katra egoisms un spēja atkāpties no tā.
Kad nejauši uzdūros reklāmrakstam, biju patīkami pārsteigta, ka tāds pasaules mēroga dziedātājs uzstāsies tepat Latvijā un biļetes dabūnamas par nieka Ls3. Protams, tās tika nekavējoties iegādāts un sestdien vakarā devāmies uz Reņķa dārzu Ventspilī. Britu mūziķis, neskatoties uz gadiem, tikpat harizmātisks, bet ... balss pamatīgi zaudējusi jaunības gadu skanīgumu.
Parole tiek lietota, lai cita persona nevarētu piekļūt informācijai, kuru jūs vēlaties glabāt slepenībā vai nevēlaties, lai bez jūsu ziņas šī informācija tiktu mainīta vai dzēsta. Rakstā apskatīti daži veidi un piegājieni, kā un kur glabāt paroles un kā izvairīties no paroļu aizmiršanas.
Galda kartes pasākumos galvenokārt nepieciešamas, lai ieviestu zināmu oragnizētību. Tās ir personisks sveiciens katram no viesiem, kā arī uzmanības un pateicības apliecinājums par ierašanos. Taču galda karte varbūt arī kā dāvana, ko var pēc svinībām katrs paņemt līdzi.
Uzrunāja vakar noskatītā Emilio Estevez mākslas filma „The Way” (2010), kuras pamatā ir stāsts par vīrietis, kurš zaudējis dēlu un viņa vietā veic svētceļojumu pa Santjago ceļu no Francijas uz Spānijas ZR pilsētu Santiago de compostela, kur atdusas Sv. Jēkaba pīšļi. Santjago ceļš ir vairāk nekā 800km garš, veicams kājām, un tas ir katra cilvēka individuāls izziņas vai piedošanas vai veltījuma ceļš.
Kā jau bijām plānojuši, šodien devāmies uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Vecrīgā, lai apmeklētu Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”. Ļaužu nebija pārāk daudz, tāpēc visu varēja mierīgi apskatīt, izlasīt, izpētīt, safotografēt.
No 2011. gada 8. jūlija līdz 2. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) apmeklētājiem atvērta modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde no Parīzes ar nosaukumu „No mini līdz maksi”. Tā ir trešā tāda veida izstāde Rīgā un veltīta 20. gs. 60. gadu modei. Pirms diviem gadiem notika „Viktorijas laika mode”, bet pagājušogad - „Art Deco stils – starpkaru perioda mode” (nožēloju, ka neaizgāju). Pēc zināmo apmeklētāju atsauksmēm ļoti skatāma un informatīvi plaša izstāde. Iespēja it kā paceļot laika mašīnā un iepazīt dažādu laikmetu reālijas, modes lietas, aksesuārus.
Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.
Izlasot kārtējo G.Rungaiņa (Prudentia) viedo redzējumu par valsts pensiju nākotni, proti, to ka nākotnē valsts spēs nodrošināt tikai dzīvošanu sociālā tipa mājā un minimālu dienas naudu, kā arī dažu citu baņķieru vai ex-baņķieru līdzīgu viedokli un nostāju un privāto uzkrājumu glorificēšanu, radās nepārvarama vēlme salikt skaitļus uz papīra un izdarīt savu vērtējumu.
Nu jau ceturto reizi laukumā pie t/c „Spice” tiek organizēts „Zemeņu festivāls”. Zināmu vilšanos sagādāja tas, ka tur bija gandrīz viss, izņemot zemenes – žāvējumi, sieri, maizes, kūciņas, ķirši, avenes u.c. labumi. Tikai trīs tirgotāji no visiem dalībniekiem piedāvāja zemenes. Rezultātā ar nozīmīti un bukletu, cik veselīgi uzturā lietot tādas ogas kā zemenes, bet bez zemenēm devāmies prom.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
