Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.
Gatavošanās Lieldienām mūsmājās rit pilnā sparā. Šovakar krāsojām olas pēc sentēvu metodes – sīpolu mizās. Lai olas sanāktu interesantākas un rakstainākas, ziedoju pāris zaķes, kurās iebēru grūbas un sasēju krāsojamo olu virtenes. Kad tumši sārtās olas ar raibumiņiem bija gatavas, nodevām tās Lieldienu zaķiem.
Šie pasaulei pazīstamie un gadsimtiem senie svētki šogad notika no 26.februāra līdz 8.martam. Aculiecinieki stāsta, ka viss norisinājās tikpat krāšņi un pompozi, vienīgi laika apstākļi nebija tie piemērotākie – drēgns un lietains. Foto no šī gada karnevāla.
Tradicionāla pastaiga ar fotoaparātu rokā pa Vecrīgas un Rīgas centra ielām 31.decembra vakarā. Šogad gadu mijas fīlingu noķēru no baltā karstvīna un karamelizētā ābola Doma laukumā. Jāsaka, šogad Rīga dažādu krāsu gaismu pielieta, ar 25 egļu ceļu un milzīgu panorāmas ratu Līvu laukumā.
Šovakar Silvija mani atkal iepriecināja ar skaistajiem ziemeļnieciskajiem skatiem no sava Norvēģijas brauciena. Šeit atsūtītās bildes, lai varat pabaudīt skarbās Skandināvijas dabas skaistumu un, kas zin’, varbūt rast iedvesmu apceļot šo zemi un visu ieraudzīt klātienē. Manuprāt, īpaši superīgi kalnu skati, kad ielejās guļ migla.
Saulainā, bet mazliet pavēsā sestdiena kā radīta pastaigai priežu mežā, jūsmojot par daudzkrāsainajiem rododendru puduriem. Rododendru audzētavas centrālajā daļā dīķis, kur dienas omulībā vada pīļu pāri. Vienam no tiem jau četri žirgti mazie pīlēni. Staigājot un apbrīnojot rododendru ziedu krāšņumu, audzētavā var pavadīt ne vienu vien stundu.
Nē, nē, virsrakstā nav nekādas kļūdas. Izrādās tāda pierobiežas josla (ja ticēt vairākiem spilgtiem uzrakstiem jūras krastā) ir tepat Rīgā, Daugavgrīvas jūrmalā. Pastaiga līdz Ziemeļu molam vakar nesa vēl vienu pārsteigumu. Izrādās pludmali sestdienas vakarpusē apmeklēja nez no kurienes iemaldījies bebrs.
Esmu pavasara bērns un tāpēc aprīlis, maijs liekas skaistākie gada mēneši, kad mostas un uzzied zeme. Ja runājam par ziedēšanu, tad kur gan vēl tā tiek svinēts un godā celts zieds kā Holandē. Sajūsmas pilnie nostāsti par milzīgajām ziedošu tulpju plantācijām tiešām attaisnojas, kad ieraudzīju atsūtītos foto uzņēmumus.
Šogad ziema izdevusies uz goda. Kaut gan jāsaka, ziema nav mans mīļākais gadalaiks, aukstums neiedvesmo jebkādai aktīvai darbībai. Tomēr pastaiga saulainā ziemas dienā starp apsnigušiem kokiem ir īsts skaistums. Skat. foto galeriju, kas tapusi pāris tādās pastaigās tepat pa Rīgu ar Nikon D200 rokā.