Skulptūras "Lapsa un dzērve" stāsts
Man šis stāsts sākās agrā bērnībā, kad mēs ar tēva Žiguli braucām uz Rīgu pa tā saucamo Ostrovas šoseju. Kad mamma teica, ka drīz būs pagrieziens uz Rēzekni, es kārām acīm uzmanīgi pētīju kreiso ceļa malu, jo tur bija jāpavīd koši krāsotai skulptūrai - lapsa un dzērve. Pagājis paprāvs laiks. Par padomju laiku var lasīt kā tādu pasaku ar morāli. Šoruden nolēmām uzmeklēt šo skulptūru.
Man šis stāsts sākās agrā bērnībā (šķiet, man bija kādi 5 vai 6 gadi), kad mēs ar tēva Žiguli braucām no vecvecāku mājām virzienā no Kārsavas uz Rīgu pa tā saucamo Ostrovas šoseju (tagad tas Eiropas autoceļa E262 Latvijas autoceļš A13). Kad mamma teica, ka drīz būs pagrieziens uz Rēzekni, es kārām acīm uzmanīgi pētīju kreiso ceļa malu, jo tur bija jāpavīd koši krāsotai skulptūrai - lapsa un dzērve.
Abi tēli ir izkāpuši no tautas pasakas un atainoja brīdi, kad dzērve cienāja lapsu kūmiņu no garas karafes, bet lapsa nevarēja savu strupo purniņu tajā iebāzt un palika neēdusi. Tā dzērve atdarīja lapsai par to, ka tā viņu bija cienājusi no lēzeniem šķīvjiem, no kuriem dzērve ar savu garo knābi neko nevarējusi paņemt un arī bija palikusi neēdusi. Tāda pasaka ar morāli - dots devējam atdodas.
Nezinu kāpēc, bet mēs nekad bērnībā nebijām apstājušies ceļa malā pie šīs skulptūras, izkāpuši no mašīnas un aplūkojuši to tuvumā. Vienmēr tā tika skatīta pa padomju laika automašīnas logu. Papriecājāmies garām skrienot.
Tad nu pagājis paprāvs laiks. Vecvecāku mājās sen vairs neviens nedzīvo. Iegriežamies retu reizi, lai vectēva kādreiz stādītā dārzā vēl pamielotos ar dažnedažādām krāsainām un sulīgām ābolu šķirnēm. Par padomju laiku arī var tikai lasīt grāmatās, kā tādu pasaku ar morāli.
Šoruden nolēmām, braucot uz Rīgu nu jau mūsdienīgā auto ar bagāžniekā pielasītu pilnu ābolu grozu, uzmeklēt šo skulptūru, par kuru izstāstīju Ērikam kā par īpašu savas bērnības atmiņu. Un ieraudzījām arī!
Mazliet jau paplukusi un bez dažām detaļām, bet joprojām tikpat interesanta. Šķiet no dzelzsbetona darināta un apkrāsota, uz pamatīga betona kluča - dzērve joprojām cienā lapsu no garās krūkas.
Skulptūras atrašanās koordinātes - 56.6343938, 27.4719583 - ārpus apdzīvotas vietas, ciems - Peščanka, Bērzgales pagasts, Rēzeknes novads.
Ja kāds zina, kurš ir šīs skulptūras autors vai kad un kāpēc tā tika uzstādīta, lūdzu, atsaucieties! Palīdziet man izstāstīt šo stāstu pilnībā!
Jūs uzzinājāt kaut ko ?
Par autoru vai uzstādīšanas gadu un iemeslu joprojām nekādu ziņu nav.