Dzejas dienas 2012. Ceļojums ar dzejniekiem Sarkandaugavā

Es to drīzāk nosauktu par pastaigu pa Sarkandaugavas rajonu saulaini lietainā sestdienas pēcpusdienā. Īpaša pastaiga, kas sapulcināja ap simts gājēju no vietējā un citiem Rīgas rajoniem, lai vienpadsmit piestāšanas vietās klausītos jauno un nu jau pazīstamo dzejnieku un prozaiķu darbu lasījumus.

12:00 visi interesenti pulcējās 5.trama galapunktā Mīlgrāvī, reti industriālā vietā, kur pārkrauj gan dažādus naftas produktus, gan kokmateriālus. Tāpēc, loģiski, pirmā dzejas lasījuma vieta bija blakus milzīgai baļķu grēdai, kur savus darbus lasīja Andris Ogriņš.

Tad visi ar pasākuma flaijeriem jeb kartiņām, uz kurām bija attēlota ceļojuma karte un sarindoti dalībnieki, devās gar 5.trama līniju Sarkandaugavas centra virzienā. Otrā pietura „Ļeņina galva” bija atklājums arī mums, jo, lai cik reižu bija garām iets vai braukts, nebija pamanīts postaments, kur kādreiz gozējās vadoņa galvas siluets. Tagad tur palikusi tikai pelēcīga iedobe. Te skanēja Aivara Eipura dzeja paša autora lasījumā.

Nākamais bija prozas lasījums, stāsts par misteru Četmenu  Svena Kuzmina izpildījumā, kuru fonā pavadīja iespaidīgu elektrolīniju dūkoņa.

Pieturvietā „Dzelzceļa līnija”, kas atradās blakus nu vairs ne trama, bet dzelzceļa sliedēm, klausītāji baudīja Jāņa Elsberga dzejas lasījumu. Saule vēlīgi bija izlīgusi no aiz mākoņiem un visu gājēju oma uzlabojās vēl vairāk.

Sekoja garāks pārgājiens pa Sliežu ielu , vienas trama pieturas garumā, gar 28.vidusskolu uz Aldara parku, kur centrā atrodas baseins, galīgi sauss baseins. Tajā vietu atrada Artūrs Lūsis, kas skandēja dzeju baseina malās esošajiem klausītājiem.

Savukārt dzejniece Anna Auziņa ar megafonu rokā uzrāpās uz pamesta bunkura jumta turpat parkā. Nu, dzeja skanēja no augšas uz leju tautas masās.

Lai klausītos Rihardā Bargajā, bija jāveic ceļš pastāvā paugurā, kura galā atrodas Aldara parka mākslīgās pilsdrupas. Patiesa vieta diezgan dzēlīgām tenkām par saviem laikabiedriem – rakstniekiem, māksliniekiem, politiķiem. Lūk, viena no izskanējušām:

"kad šlesers vēl nebija šlesers, bet bija pavisam citā uzvārdā, viņš iegadījās vienā liepājas metalurga baseinā kopā ar topošo dzejnieku rihardu bargo, un abi pēc tam gāja arī vienā kopējā dušā. šlesers, neko ļaunu nenojauzdams palūdza bargajam nomazgāt viņam muguru, un bargais berza to, knapi turēdamies uz pēdējās sacelšanās robežas, un beigās gandrīz paģība turpat dušās uz slapjās grīdas, jo praktiski pirmoreiz mūžā bija nokļuvis blakus tik lielam, skaistam un plikam vīrieša ķermenim kā šis."

Tad lejā no kalna un pie antenas (medicīnas centra „Vesels” stūris), kur Justīne Janpaule lasīja savējo dzeju. Aiz dzejnieces muguras dunēja vilciena sastāvs, bet no otras puses - klausītājus no sliedēm dzina nost garām braucošais 5.trams.

[14.12.2017. no Justīnes Janpaules tika saņemta privāta vēstule Facebook tīklā ar lūgumu izņemt viņas dzejas lasījuma video no youtube.com un līdz ar to no iinuu resursa. Pamatojums (citēju): "tā formāts nav man glaimojos. Tā kā esmu identificēta ar manu pilnu vārdu un uzvārdu, videomateriāls ir pieejams Google meklētāja pirmajās lapaas. Tas man turpina sagādāt neērtības darba vidē un citur." Hmm, autorei neglaimo un karjerā viņai traucē, ka viņu interneta vidē atpazīst kā dzejnieci?!]

Pēdējās pieturvietas gleznainā Dauderu muzeja teritorijā. Lapenē no līdzpaņemtās grāmatas „migla” dzeju lasīja Inga Gaile, kamēr apkārt viņai rosījās bērni un reizēm pārtrauca dzejas plūdumu. Lietum sākoties, visi sadrūzmējās kādreizējās Kārļa Ulmaņa vasaras rezidences (1937-1940) terasē, kur spēlēja un dziedāja Pēteris Draguns. Pēdējais gabals bija īpaši dvēseles stīgas aizkustinošs.

Noslēgumā muzeja pastāvīgās ekspozīcijas apskatīšana, dāvanas - pasākuma „Ceļojums ar dzejniekiem” uzlīmes – saņemšana katram dalībniekam, un emocionāli pacilātā garastāvoklī, zem lietussarga un pamatīgas lietus gāzes uz mājām. Līdz nākamrudenim un dzejas dienām!