SURVIVAL KIT 2014 bijušās tekstilfabrikas Boļševička ēkā Sarkandaugavā

Vieta, kur šogad notiek starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls SURVIVAL KIT, pati par sevi ir atsevišķa stāsta vērta. Gan simpozijs "Urbānā utopija", kas notika 13.septembrī, gan daudzo mākslinieku darbi, instalācijas izvietotas bijušās tekstilfabrikas „Boļševička” plašajā teritorijā un ēkā (18,19), kas celta 20. gadsimta sākumā kā ādas apavu rūpnīca „Bufalo”. Šīs rūpnīcas kurtuvei vēl pagājušā gadsimta sākumā ogles tika piegādātas ar liellaivām pa Sarkandaugavas upes pieteku, kas tagad gandrīz pilnībā aizbērta, piesārņota un aizaugusi tāpat kā pati upe. Neskatoties uz pamestību, ēka plaša, gaismas pielieta caur lielajiem stiklotajiem logiem un, pateicoties masīvajām metāla un betona konstrukcijām, stabila.

Ēkas plašums, industriālās telpas un gaisma ir pateicīga mākslas objektu izstādīšanai. Šeit apskatāms igauņu neatkarīgā mākslinieka Timo Totsa darbs (4), kurā atainots viens no unikālākajiem Tallinas rajoniem - Sodevahes ciems, kas izveidojies nelegāli kā sezonāla būdiņu pilsēta un lauksaimnieciska teritorija pie lidostas. Aplūkojami latviešu fotogrāfa Reiņa Hofmaņa urbāno un dabas ainavu iemūžinājumi.

Savdabīgs poļu mākslinieces Julitas Vojcikas projekts (10,11) - tamborēta ēka, kas ir garākā Polijas daudzdzīvokļu pagājušā gadsimta 70.gadu sākuma nama, kas atrodas Gdaņckā Pržimoržes rajonā, prototips. Utopiskajā pilsētā varēja iepazīties arī ar Laura Ķeniņa Utopijas metro (17) jeb ideju, kas bija radusies un pat reāli plānota 70.-80.gadu Rīgā par metro izbūvi zem pilsētas. Tās pirmo kārto bija paredzēts pabeigt 90.-tajos, bet visas metro līnijas atklāt līdz 2021.gadam.

Kurdu mākslinieks un mūziķis no Irākas izveidojis instalāciju "Vienistabas dzīvoklis" (20) - tas ir piemērs jaunām sadzīves formām, kādas ienāca Irākā pēc Persijas līča kara, jaunās politiskās iekārtas un tirgus ekonomikas iespaidā. Radies jauns dzīvesveids, kas dramatiski atšķiras no agrākās kopienas apziņas. Šajā instalācijā ir rekonstruēta ēka, kas nesen uzcelta pie mīnu laukiem Kurdistānas reģionā.

Audiāli, vizuāli un visādi citādi uzrunājošs ir Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša projekts "Bez nosaukuma" (21,22), kur viss par un ap ledusskapjiem. Kāpēc gan neuzbūvēt māju no ledusskapjiem?! "Vecie ledusskapji tak neko nemaksā, bet ir ideāli siltuma izolatori."

Vari vēl paspēt aplūkot šos un citus darbus līdz 27.septembrim Sarkandaugavā un Vāgnera zālē, Vecrīgā. Ieeja pieaugušajiem 2EUR (viena biļete der abām vietām).

"Ar pilsētām ir tāpat kā ar sapņiem: var nosapņot visu, ko vien var iedomāties, bet pat visnegaidītākais sapnis ir rēbuss, kas slēpj vēlmi vai tās pretstatu - bailes. Pilsētas, līdzīgi kā sapņi, ir radītas no vēlmēm un bailēm, pat ja to stāsta pavediens ir noslēpumains, to noteikumi ir absurdi, to perspektīvas - nodevīgas, un viss apslēpj kaut ko citu." (Italo Calvino. Invisible Cities. 1974)