Par ko liecina zīmējumi uz lapas malām?
Tā kā Freids kādreiz plosījies par pārteikšanos, kas nekad nav nejauša un kaut ko liecina par cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli, tā arī zīmējumi un skricelējumi uz papīra malām nav nejauši. Redz’ psihologi labu laiku ir pētījuši neapzināti vilkto līniju sakarības ar cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem. Mēģināšu īsumā apkopot dažas atziņas.
Nereti esmu sevi pieķērusi kaut ko zīmējam uz pierakstu lapas sarunas laikā pa telefonu (klātienes sarunās tas nepiedodami) vai klausoties kāda stāstījumā. Tā arī šodien runājot darbā pa telefonu neviļus sāku vilkt uz papīra auto aprises. Vēlāk, paskatoties pa logu, sapratu, ka vienkārši „zīmēju no dabas” - pa biroja logu redzams uz Brīvības ielas stāvošs koši sarkans New Beetle. Mašīnīte izskatījās tik simpātiska, ka bija vien zīmējums jāpabeidz.
Tā kā Freids kādreiz plosījies par pārteikšanos, kas nekad nav nejauša un kaut ko liecina par cilvēka iekšējo dvēseles stāvokli, tā arī zīmējumi un skricelējumi uz papīra malām nav nejauši. Redz’ psihologi labu laiku ir pētījuši neapzināti vilkto līniju sakarības ar cilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem. Mēģināšu īsumā apkopot dažas atziņas.
1. zīmējums 2.zīmējums 3.zīmējums
1. zīmējums – liecina par to, ka iekšējais emocionālais stāvoklis nav tik saulains kā ārēji šķistu. Tu ilgojies pēc patiesas draudzības un maiguma. Centies nevairīties no cilvēkiem, bet aktīvi iesaistīties dažādos pasākumos.
Konkrēti objekti kā vilciens, lidmašīna, kuģis vai automašīna vēsta par vēlmi izbēgt no patreizējās sarunas, situācijas vai vietas un atrasties kaut kur tālu prom, fiziski vai emocionāli pārtraukt kādas attiecības, rast izeju no strupceļa, kurā esi nokļuvis.
2.zīmējums – Tu jūti, ka esi nokļuvis riskantā vai neveiklā stāvoklī. Tev ir nosliece slēpt aizvainojumu, parasti norij rūgtuma kamolu, neizrādot dusmas citiem.
3.zīmējums – Citu problēmas ne pārāk Tevi uztrauc šobrīd vai arī Tu tām nemaz nepievērs uzmanību. Seko saviem izteicieniem, jo iegrimis savās rūpēs, nepamani otra ievainojamību un vari pat negribot aizskart, aizvainot ar savu rīcību vai vārdiem.
Tapetēm līdzīgs zīmējums jeb raksts, kas nemitīgi atkārtojas un atkārtojas līdz bezgalībai stāsta par zināmu garlaikotību dotajā telefona sarunā vai vispār patreizējā dzīvē. Viss liekas apnicis. Centies izrauties no rutīnas un vienveidības, kas Tevi nogurdina, paņem daudz enerģijas!
4. zīmējums 5.zīmējums 6.zīmējums
4. zīmējums – Tevi pilda siltas jūtas, esi gatava samīļot un apbučot visu pasauli. Tas nav nekas slikts, tāpēc nav ko slēpt savu sirsnību aiz vēsās ārējās maskas. Ļauj vaļu pozitīvām emocijām!
5.zīmējums – Krusti norāda uz zināmu vainas sajūtu un iekšēju noliegumu tai sarunai, kas tobrīd pa telefonu norisinās. Bet varbūt Tevi nosoda cilvēks, ar kuru šobrīd sarunājies un Tu mēģini šīs negatīvās emocijas vai pašu šo cilvēku izsvītrot no dzīves?
Ja zīmējums atgādina šaha dēlīti ar gaišiem un tumšiem laukumiem, tad tas var liecināt par sarežģītu situāciju, kurā esi nonācis. Tu vēlies ienest skaidrību, tāpēc necenties neko slēpt vai noklusēt. Labāka recepte – runāt skaidru valodu, atmest kompleksus un neērtības sajūtu.
6.zīmējums – Vai tik Tu necenties izvairīties no atbildības un pienākumiem, kuri liekas nav pa spēkam?
Ja zīmējumā atveido skaistu cilvēku profilus, tas noteikti liecina, ka Tavs darbs ikdienā saistīts ar pastāvīgu komunikāciju ar cilvēkiem, arī atvērtību komunikācijai. Turklāt ķēmīgi ģīmji stāsta par izteiktu neapmierinātību ar esošo situāciju un nespēju vai negribēšanu šo neapmierinātību paust atklāti. Psihologi uzskata, ka zīmējot dažādas sejiņas vai cenšoties attēlot kādu konkrētu cilvēku, īstenībā zīmējam paši sevi un savas izjūtas.
7. zīmējums 8.zīmējums
7. zīmējums – Tevi nav viegli apvest ap stūri, jo ir skaidri zināms mērķis un pārliecība par to, ko dari. Vienmēr izsaki savu viedokli, neslēpjot gan negatīvo, gan pozitīvo vērtējumu. Vienīgais – neesi tikt saspringts, mēģini notiekošo uztvert vienkāršāk.
Ja zīmējums atgādina bišu šūnu rakstu, tad Tu tiecies pēc miera, harmonijas un sakārtotas dzīves. Tas varētu liecināt arī par vēlēšanos izveidot stabilu ģimenes ligzdu, bet nespēju sev atzīt tās nepieciešamību.
8.zīmējums – Jūties tā it kā būtu ārpus visiem notikumiem, labprāt paliec nomaļus un visu vēro no atstatuma.
Dažādas spirāles, abstrakti līkloči varētu liecināt arī par zināmu māksliniecisku vai brīvdomātāja dabu.
Aplaudēju tavai spējai veikt vairākās lietas reizē (bravo)
Interesanti, ko varētu nozīmēt, ja teiksim sarunas laikā es nevis zīmēju, bet gan atkārtoju jau uzrakstīto tekstu rakstot tām pa virsu?
Tev, Jūlij, būtu jājautā kādam grafologam. Bet laba ideja - jāpapēta arī rokraksti un it īpaši parakti, tie arī daudz ko stāsta par rakstītāju. Atceros, studiju laikā lasīju Berija Brenstona \"Grafoloģijas elementi\" - bija nodarbe vairākiem vakariem pētīt dažādus rokrakstu paraugus. Bet, ja runā par zīmēšanu, man tā palīdz domāt, izdomāt, pārdomāt.
Nu bet runa neiet par rokrakstu, bet gan par to, ko nozīmē teksta atkārtotā rakstīšana - tas, manuprāt, ir citādāk un grafologam te nebūs ko teikt... (no)
Varbūt arī ne, bet viņam būtu ko teikt par burtu atkārtotu pārvilkšanu vairākas reizes - apzinātu vai neapzinātu. Jebkurā gadījumā kaut kā atkārtota pārrakstīšana vai pārvilkšana ir kaut kā vēlēšanās nostiprināt atmiņā, apziņā, zemapziņā. Vieni uzskata, ka tam ko neapzināti rakstām vai zīmējam ir būtiska nozīme un tas stiprina atmiņu - http://www.grandex.ru/medicine/news/11171.html - otri, ka tās ir vienkāršas motoriskas kustības. Es piesliecos tiem pirmajiem - nekas no nekā nerodas, un rokas kustības ir cieši saistītas ar runas un domāšanas darbību. Ne velti bērniem liek vēl un vēl 10 reizes pārrakstīt vienu un to pašu burtu, vai arī zināma metodika, kad liek pārvilkt otreiz jau uzrakstīto vārdu vai kādas zīmes kontūras.
Tas gan! Vienīgais, es tagad varu biku apstrīdēt to ciešo saikni starp roku motoriku un atmiņu, jo manam vēcākām dēlam nu nemaz nepatīk zīmēt vai kaut kā savādāk darboties ar rokām, nu bet atmiņa viņam ir uuuhhh (good)
Man liekas, tavam dēlam vēl ne tuvu nav tas vecums, kad atmiņai izpausties, jo tā atmiņa kas darbojas tagad, visticamāk ir emocionālā atmiņa nevis abstraktā. Un tai, tik tiešām ir mazs sakars ar motoriku.
Motorika, īstenībā, ir veids, kā smadzenes \"sagremo\" abstraktus un ļoti apstraktus tēlus un parādības. Šaubos vai cilvēks, kurš nekad nav spēlējis kādu instrumentu (vai dziedājis) spēs atcerēties sarežģītu skaņdarbu :)
Ir vēl arī dabas dota laba atmiņa (pārsvarā - faktoloģiskā) un šiem cilvēkiem tāda \"primočka\" kā motorika arī nebūs vajadzīga.
Un ko teiksi par vizuālo atmiņu?
Starp ķēpājumiem telefona sarunas laikā un vizuālo atmiņu ir maz sakarību. Ja darbība notiek neapzināti, tad tā nereproducē kādu vizuālu tēlu no atmiņas, bet gan izsaka tā brīža emocionālo fonu. Ātri, strikti švīkājumi, vijīgas līnijas, rūtis vai formas tiek uzvilktas bez samērības, kompozīcijas vai līdzības konkrētajai reālijai. Piemēram, abstrakcionistu mākslas darbos tiek vizualizētas mirkļa izjūtas, tāpēc neesot uz viena viļņa ar mākslinieku mēs dažreiz skatāmies neizpratnē uz daudzajiem krāsu pleķiem, svītrām un laukumiem. Turklāt doto mākslas darbu nevar atkārtot (pat pats mākslinieks), un tas jau arī nav vajadzīgs. Tad, kad roka atbrīvojas no apziņas kontroles, tā kustas un attēlo kaut ko tādu, kas nenāk no vizuālās atmiņas.
Ļoti noderīgs, pamācošs... (see)
Paldies, es jau sen šito gribēju uzzināt, jo lai ar ko es arī nerunātu un kādos apstākļos - ja man rokā ir lapa un rakstāmais, tiek vilkti dažādu izmēru kvadrāti, kas savienojās, izkrāsojās un citādi izpildās. Esmu pat mēģinājusi apzināti zīmēt ko citu - nesanāk, beigās vienalga ir kvadrāti (smile)
Un ko teiksi par vizuālo atmiņu?
Starp ķēpājumiem telefona sarunas laikā un vizuālo atmiņu ir maz sakarību. Ja darbība notiek neapzināti, tad tā nereproducē kādu vizuālu tēlu no atmiņas, bet gan izsaka tā brīža emocionālo fonu. Ātri, strikti švīkājumi, vijīgas līnijas, rūtis vai formas tiek uzvilktas bez samērības, kompozīcijas vai līdzības konkrētajai reālijai. Piemēram, abstrakcionistu mākslas darbos tiek vizualizētas mirkļa izjūtas, tāpēc neesot uz viena viļņa ar mākslinieku mēs dažreiz skatāmies neizpratnē uz daudzajiem krāsu pleķiem, svītrām un laukumiem. Turklāt doto mākslas darbu nevar atkārtot (pat pats mākslinieks), un tas jau arī nav vajadzīgs. Tad, kad roka atbrīvojas no apziņas kontroles, tā kustas un attēlo kaut ko tādu, kas nenāk no vizuālās atmiņas.
wtf?