Bīstamie konservanti, krāsvielas jeb E vielas
Apkopoju informāciju ar mērķi, nevis atcerēties E kodu un vielu nosaukumus, bet paturēt prātā labi pazīstamo produktu attēlus, kuros sastopamas kādas no īpaši bīstamām 37 vielām. Turklāt visiem skaidrs, ka krāsainās ledenes, dzirkstošie dzērieni, želejas ir pilnas ar nelabvēlīgiem E , bet ir ikdienā labi pazīstami un populāri, arī Latvijā ražoti produkti, par kuriem tā uzreiz neko sliktu nepateiksi.
Mūsdienās, kad veselīgu pārtiku bez liekajiem konservantiem sameklēt un nopirkt lielveikalā ir liels izaicinājums, aizvien biežāk sāc aizdomāties, ka tomēr jāpievērš uzmanība tiem E burtiņiem, kas ārkārtīgi smalkiem burtiņiem, bet tomēr parādās uz etiķetes. Latvijas laukos vai mazpilsētās tā problēma varbūt nav tik izteikta, jo gudras saimnieces gandrīz visu pērk pie zināmiem zemniekiem, gan taupot naudu, gan taupot veselību. Bet Rīgā ieskrien pēc darba, piemēram, Rimi vai Sky un tik krāmē iekšā iepirkuma ratiņos visu, kas ātras maltītes pagatavošanai būtu nepieciešams – sak’, ko tur daudz pētīt, visi tur būsim. Būsim, būsim, tikai līdz tam „būsim” gribas tā bez kuņģa vai aknu slimībām, alerģijām, tauku rievām nodzīvot.
Attēls no (avots)
Godīgi jāsaka, man nav ne gribēšanas, ne laika sēdēt un mācīties visus E apzīmējumus, kodus un nosaukumus no galvas. Laikietilpīgi arī būtu izdrukāt un vēlāk pētīt sarakstus ar 144 vielām, no kurām brīdina uzmanīties, 37 vielām, kuras ir tīra inde, tik mazos daudzumos, un 83 vielām, par kuru blakusparādībām vēl nav pētījumu. Pa vidu vēl jaucas 167 E, kuri nav cilvēka veselībai kaitīgi. Tāpēc turpmāk mēģināšu apkopot informāciju ar mērķi, nevis atcerēties kodu un vielu nosaukumus, bet paturēt prātā labi pazīstamo produktu attēlus, kuros sastopamas kādas no īpaši bīstamām 37 vielām. Turklāt visiem skaidrs, ka krāsainās ledenes, dzirkstošie dzērieni, želejas ir pilnas ar nelabvēlīgiem E (jau vizuāli izskatās sintētiski), bet ir ikdienā labi pazīstami un populāri, arī Latvijā ražoti produkti, par kuriem tā uzreiz neko sliktu nepateiksi. Bet izrādās ...
37 vielas, par kurām pētījumi pierādījuši, ka viela var negatīvi ietekmēt veselību, veicināt dažādas saslimšanas un alerģiskas reakcijas. Ieteicams izvairīties no doto vielu izmantošanas uzturā.
E-102 – Tartrazīns – krāsviela. Izcelsme sintētiska. Aizliegta Austrijā, Norvēģijā, Somijā.
E-104 – Hinonīna dzeltenais – sintētiska krāsviela, kas iekrāso ēdienu no matēti dzeltenas līdz zaļgani dzeltenai krāsai. Aizliegta ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Portugālē.
E-107 – Dzeltens 2G – krāsviela (aizliegta ASV un Austrālijā). Gadās, ka pievieno majonēzē. Piemēra par laimi pagaidām neizdevās atrast, jo arī nav apstiprināta izmantošanai ES.
E-110 – Oranždzeltenais S jeb Saulrieta dzeltenais FCF . Aizliegta Norvēģijā.
E-123 – Amarants, Azorubīns S – zilgani sarkana krāsviela. Aizliegta ASV, Austrija, Krievija, Norvēģija, Somija, bet atļauta izmantot ES.
E-124 – Kumačs 4R, Košenila sarkanais A – krāsviela. Aizliegta ASV, Norvēģijā, Somijā.
E-127 – Eritrozīns – krāsviela. Aizliegta Krievijā un Norvēģijā. Latvijā sarkanos kokteiļķiršos ar kātiņiem.
E-131 – Patentzilais V – krāsviela. Aizliegta AVS, Austrālijā, Norvēģijā, Somijā.
E-151 – Briljanta melnais BN, Melnais PN - krāsviela . Aizliegta ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Norvēģijā, Portugālē, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, bet ne Latvijā.
E-173 – Alumīnijs – krāsviela. Var gadīties konditorejas izstrādājumu dekorācijā, ūdens dzērienos. Aizliegts Austrālijā, bet atļauts ES.
E-209 – Parabēns – konservants. Var gadīties mellenēs, bet ne ES valstīs.
E-230 – Difenils – fungicīds (iznīcina sēnītes vai aizkavē to augšanu) un konservants. Var gadīties citrusaugļos un marmelādē. Nav apstiprināta izmantošanai ES.
E-249 – Kālija nitrīts – konservants, palīdz saglabāt sārtu gaļas krāsu. Var gadīties gaļas un zivju produktos, jo atļauts izmantot ES valstīs.
E-250 – Nātrija nitrīts – konservants, arī palīdz saglabāt sārtu gaļas krāsu. Diemžēl Latvijā cik uziet.
Vārdu sakot, ja kādā no Rīgas lielveikaliem atrodat gaļas izstrādājumu bez šīs piedevas, rakstiet man vēstules, sūtiet faksus. Vairs nepirkšu lauku zemnieku cūci, bet būšu šī veikala pastāvīgā kliente.
E-251 – Nātrija nitrāts, Čīles salpetris – konservants.
E-252 – Kālija nitrāts, salpetris – konservants.
E-265 – Dihidroacetilskābe – konservants. Var gadīties marinētos gurķos, zemenēs, kabačos. Nav apstiprināta izmantošanai ES.
E-285 – Nātrija tetraborāts, Boraks – konservants. Bieži sastopams no ASV ievestos gaļas izstrādājumos, bet ir arī atļauts ES.
E-303 – Kālija askorbāts – antioksidants. Pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās. Izrādās pielieto farmācijā, sirds līdzekļos, pārtikas piedevās, bet nav apstiprināta ES.
E-310 – Propilgallāts – antioksidants. Ir apstiprināts izmantošanai ES, tātad var gadīties apelsīnos, ķiršos, zemenēs, avenēs, kazenēs, margarīnā, salātu piedevās.
Nu šodien būs gana šausmu stāstu. Ar sarkano izcēlu tos E, kuri Latvijā diemžēl atļauti un ļoti bieži sastopami pārtikas veikalu plauktos. Turpinājums sekos ...
Raksts sagatavots, izmantojot materiālus no:
www.evielas.lv
www.partikasguru.lv
Turpinājums:
> Bīstamie antioksidanti, garšas pastiprinātāji, saldinātāji jeb E vielas
Vēl NOTEIKTI jaizvairās no e621 ;)
Jautājums - vai kāds pirktu pelēku desu vai kūpinātu gaļu? Salpēters pie desām tiek likts no laika gala.
Protams, ka pirktu! Ja būtu pieraduši, ka tā ir šo produktu dabīgā krāsa..
Doma ir skaidra, ideja apsveicama, par attēliem gan neko labu pateikt nevaru, jo pārsvarā izvēlēti tādi produkti, kuri jau no kilometra attāluma signalizē par to, ka tos pirkt ir bīstami (protams ir savi izņēmumi). Un ar Spilvas produktiem jau sen viss ir skaidrs... Bet tas ir tikai mans viedoklis.
Nu par desām un \"zaļiem\" ķīseļiem - jā, bet, piemēram, par sieriem bija pārsteigums (stupid)
izskatas ka norvegija visvairak viss ir aizliegts..:D(chips)
Latvija ari daudz vairak slimo ar vezi...diemzel
Agrāk skaitīju un neņemu produktus ar n- tiem E,tākā bez pārtikas cilvēkam neizdzīvot tad cenšos vairāk par 3-4 E neņemt.
Patīkami, ka vēl kādam interesē produktu kvalitāte. Nopirku sīcim piparkūku gadatirgū, bet tās sastāvā ir 3 citās valstīs aizliegtās E vielas, bet ne Latvijā.
Krievu armijā dienot bieži gadijās baudīt dažādas "tušonkas", jeb latviski sauktos gaļas sautējumus. Bija diezgan garšigi. Jocīgakais ir tas, ka uzglabāšanas apstākļi bija nu galīgi nepiemēroti mūsdienu izpratnē.Noliktavās temperatūra bija lielākoties tāda pat kā ārā-Ziemā auksts, vasarā karsts, bet tā manta nemaz nebojājās. Ari glabājās gadu gadiem. Domāju ,ka visa noslēpums ir pareiza termiskā apstrāde un sterilitāte. Nesen veikala redzēju Latvijā ražotu sautējumu, nopirkt baidijos, jo uz bundžiņas bija 12 dažādi e-vielu nosaukumi. Vēlak gadijās arī pagaršot, jo kolēģis uzcienāja. Atzinums-nēesmu provējis, bet tā noteikti varētu garšot sūdi.
Roland, cik jums gadu, ja esat dienējis krievu armijā? Varbūt tomēr dienējāt padomju armijā?
Tas, ka padomju gados nenorādīja E vietas, vēl nenozīmēja, ka to tur nebija. Cits stāsts, ka atsevišķas armijas daļas pašas audzēja kāpostus un cūkas, un paši arī konservēja.
Kālija askorbāts tiek iegūts no reti indīgās vielas - askorbīnskābes! (ko nezin kāpēc sauc par arī par C vitamīnu)
Iz vēl viena e-viela, ko, ja apstākļi nav galēji spiedīgi, nebūtu jāizmanto - margarīns. Tā ieguve neko daudz neatšķiras no naftas pārstrādes (es esmu ķīmiķis, tālab zinu, ko runāju)
Ērik! Visi kuri dienēja Tā sakot ,Padomju armijā nesauca ,ka tā ir dienēšana Padomju armijā, bet vienmēr visi zināja , ka puiši aiziet -vienkārši "krievos".Nekad neviens neteica, ka dienējis Padomju armijā, bet teica:krievu armijā. Ta nu tas ir. Jo vairāk viss notika tikai krievu valodā obligati un kareivji pat savā starpā nedrīkstēja runāt savas tautas valodā.Nerunāšana krieviski draudeja ar sodīšanu.