Dažas nianses par maksājumiem ar bankas kartēm

Pēdējā laikā arvien biežāk informatīvajā telpā parādās gadījumi, kad tādu vai citādu iemeslu dēļ maksājums ar bankas karti vai tikai pats fakts, ka lietotājam pieder bankas karte, paspējis radīt nevienu vien pārsteigumu. Lai arī, vadoties no veselā saprāta un balstoties uz banku reklāmām, ir izveidojies priekšstats, ka maksājums ar bankas karti ir drošs, patiesībā, kā liecina nesenie notikumi, ir visai reāla iespēja palikt bez naudas.

Pieņemsim, ka vidējais Latvijas kartes lietotājs ir persona, kurai vienā bankā ir viens konts (algas), kuram piesieta viena karte. Naudas uzkrājums ir tāds, ka pietiek no algas līdz algai.

Situācijas:

1. Veikalā nepieņem maksājumu karti. Vai nu vispār nepiedāvā iespēju norēķināties ar bankas karti, vai tehnisku problēmu dēļ nevarat norēķināties ar karti, vai arī nepieņem kādu konkrētu vai konkrētas bankas kartes (Piemēram, 2013. gada 27. jūlijā veikalā Prizma nevarēja norēķināties tieši ar Swedbank MasterCard). Globāli raugoties gadījumi, kad "tehnisku iemeslu dēļ" nevar norēķināties ar bankas karti gadās reti, bet kā par sodību, tas notiek brīdī, kad izstāvējis garu rindu pie kases, tiekat nostādīts šāda fakta priekšā.
2. Maksājot ar karti, maksājuma summa tiek norezervēta dubultā [2]. Arī gadās reti, lielākoties, kad savienojumā notikusi kļūda un pārdevējs nebūdams pārliecināts par darījuma statusu, lūdz veikt maksājumu atkārtoti. Šajos gadījumos situācija atrisinās sazinoties ar pārdevēju. Cits stāsts, ja pārdevējs atrodas ārzemēs un tas bijis mazs veikaliņš, kura adresi pat nav iespējams atrast internetā. Lai vai kā, pēc zināma laikā, varbūt pat mēneša, nauda tiek atskaitīta atpakaļ. Tas būtu pieņemams, ja vien nepamatoti rezervētā suma nav pēdējie iztikas līdzekļi.
3. Norēķinoties, piemēram, par Rīgas Satiksmes autostāvvietu, tiek rezervēti 7 LVL. Rezervētā summa līdz nākošai dienai tiek atgriezta, taču ja 7 LVL ir vienīgā nauda jūsu kontā, tad atvainojiet, pusdienas paēdīsiet rīt. Turklāt Rīgas Satiksmes aparāts norezervēs tik daudz pa 7 LVL, cik reizes mēģināsiet uzsākt pakalpojumu. Arī ja mēģinājums uzsākt pakalpojumu beidzies ar kļūdas paziņojumu, 7 LVL tiks rezervēti. Turklāt rezervācijas laiks "līdz dienas beigām" ir relatīvs termiņš un atkarīgs no bankas, un teorētiski var ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas. [4]
4. Automātiskie maksājumi [3]. No vienas puses ērts, no otras puses viens no tiem norēķinu veidiem, kuri var sagādāt pārsteigumu. Pakalpojuma būtība ir šāda: veicot maksājumu interneta vietnē, kaut kur palicis nepamanīts ķeksītis, ka jūs pakalpojumu (pārsvarā tie ir pakalpojumi) nevis nopērkat, bet abonējat. Maksājuma pamatā ir distances līgums, kas padara šādu "bez kontakta" norēķinu legālu. Arī pēc mēneša vai gada, kad par pakalpojumu iespējams būsiet jau piemirsis. Šādos gadījumos vienīgais uz ko var paļauties - tirgotāja godaprātu un labo gribu. Banka neko nepalīdzēs, vien norādīs uz kartes lietošanas noteikumiem, kuros īsumā teikts, ka banka ne par ko neatbild. Šeit neglābs arī 3D Secure, kas vismaz Swedbank reklāmās tika pasniegta kā superdroša norēķinu fīča.
5. 3D Secure. Karšu norēķinu mehānisms, kas veicot norēķinu ar bankas karti pieprasa apstiprināt darījumu ievadot iepriekš iestatītu paroli. Tas, ko banka noklusē, ka šāda parole tiks pieprasīta vien gadījumā, ja tirgotāja sistēma 3D Secure atbalsta. Ja neatbalsta, tad norēķiniem pietiks ar kartes numuru un cvv kodu. Līdz ar to, no brīža, kad karte tikusi nozaudēta vai nozagta līdz brīdim, kad kartes īpašnieks to pamana un telefoniski nobloķē, visi maksājumi tiks uzskatīti par legāliem. Neceriet, ka karšu bloķēšanas servisu izdosies sazvanīt ar pirmo reizi.
6. Vēl pavisam nesenā pagātnē norēķini ar banku kartēm notika tā, ka karte tika novilkta karšu lasītājā un darījumu kartes īpašnieks apliecināja ar parakstu uz čeka. Tad, lūk šeit aprakstītais [1] nesenais notikums liecina, ka (bankas-prāt) darījums var notikt arī bez paraksta uz čeka. Šādos gadījumos par kartes neatļautu izmantošanu ir  jāvēršas tiesībsargājošās iestādes. Protams, viss kļūst sarežģītāk, ja darījums noticis kaut kur ārzemēs, bet naudas iztrūkumu pamanījāt vien atgriežoties Latvijā.

No šejienes arī atziņas:

1. Lai kā banka mēģinātu iestāstīt cik norēķini ar bankas karti ir droši, skaidrā nauda var aiztaupīt nepatīkamos brīžus, kad ar karti norēķināties nav iespējams vai vismaz nodrošinās iztiku, kad "tehnisku iemeslu dēļ" ar karti netiekat klāt savai naudai.
2. Lai cik dārgs un ilggadējs bankas klients jūs būtu (vismaz jūsu iztēlē), Latvijas bankas ļoti nelabprāt nāk pretī un risina gadījumus, kas saistīti ar kļūdām karšu norēķinos. Viena pavisam vienkārša iemesla dēļ, pat ja jums izrādīsies taisnība, bankai par tās bezdarbību nekas nebūs un tas, kā grozi - ļoti demotivē iespringt un kaukto risināt.
3. Darījumiem ar bankas karti pastāv riska komponentes (īstermiņa-ilgtermiņa, atgriezeniski-neatgriezeniski). No finanšu plānošanas viedokļa vienam "riskam" nevajadzētu atvēlēt visus pieejamos līdzekļus.

Citi piemēri:

1. Zviedrijā degvielas pašapkalpošanās stacijā aparāts "apēda" 100 Kronas, bet degvielu nedeva. Pietika piezvanīt uz norādīto atbalsta tālruni un nosaukt bankas kontu. Un tikai pēc tam tirgotājs izmeklēja gadījumu par ko protams informēja pircēju.
2. Vācijas pilsonim veicot maksājumu internetā vietnē, kura neatbalsta 3D Secure, banka (nevis Master vai Visa!) atsūtīja īsziņu, kurā lūgts apstiprināt darījumu.

Avoti:

[1] Cipariņu drošība - http://keeper.lv/2013/09/23/ciparinu-drosiba/
[2] Daļai VISA maksājumu karšu nauda var būt noskaitīta dubultā - http://www.diena.lv/latvija/zinas/dalai-visa-maksajumu-karsu-nauda-var-but-noskaitita-dubulta-14026184
[3] Cik patiesībā ir droši karšu norēķini internetā ar 3D Secure - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/cik-patiesiba-ir-drosi-karsu-norekini-interneta-ar-3d-secure
[4] RS maksas stāvvietā no kartes rezervē summu dubultā - http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/468329-rs_maksas_stavvieta_no_kartes_rezerve_summu_dubulta