Ceļojuma dienasgrāmata. 7.diena. Praia do Beliche. Sagres. Portugāle
Pirms devāmies Spānijas virzienā, tomēr izlēmām aizbraukt uz tālāko Portugāles dienvidu ragu, kas ietiecas uz rietumiem okeānā. Kartē uzietās klints un bākas Cabo de São Vicente nosaukums solīja kaut ko labu. Tā arī bija, taču mirkli pirms šī raga mēs uzdūrāmies vienai fantastiski skaistai pludmalei Praia do Beliche, uz kuru nolaisties vajadzēja pa gana stāvu pakāpienu taku.
Viena ļoti forša lieta, ceļojot uz savu roku, ir improvizēt. Septītās dienas rītā, atvadoties no jaukās apmešanās vietas un laipnā personāla Pestana Palm Garden, nolēmām mazliet vēl uzkavēties Portugāles dienvidos, kurus bijām iemīlējuši kā nevienu citu iepriekš iepazīto dienvidu zemi. Un tas bija pareiz lēmums. Kādas stundas braucienā nonācām nelielā Sagres pilsētiņā, kur atpakaļceļā iekritu šopinga dieva gūstā, bet par to mazliet vēlāk.
Tad nu par šo dievīgo pludmali Praia do Beliche, kas atrodas starp Sagres un klinšu ragu. Pabraukt garām vienkārši nav iespējams. Neskatoties uz diezgan stāvajiem un ne visai ērtajiem pakāpieniem, noteikti ir vērts nokāpt lejā un aplūkot klintis no apakšas. Todien mums paveicās, pludmale bija gana patukša. Tikai daži pārīši, kuri bija teltīs apmetušies turpat klinšu piekājē, un daži ceļotāji - garāmbraucēji, kuri arī nebija spējīgi atturēties no pludmales tuvākas apskates.
Dzeltenīgie klinšu sāni bija dažādu ģeometrisku un šķautnainu rakstu izvagoti. Vizuāli likās trausli, bet pieskaroties varēja caur plaukstas ādu sajust to varenību un nesatricināmību. Paveroties uz okeāna pusi, atkal sirdi pārņēma neaprakstāmas brīvības un reizē piepildītības sajūta - ar visu mierā un visa gana, un var iet tikt tālu, cik sniedzas skats un vēl tālāk.
Klints augšienē ir diezgan tukšnešains, tikai dažas gaiši balti dzeltenīgās, Portugāles krastiem reakaturīgās puķītes, kurām nezinu nosaukumu. Pats rags Cabo de São Vicente ar cietokšņa balto sienu un bāku ar sarkano cepurīti galvā bija tūristu apsēsts. Skats protams no augšas ir pasakains. Diezgna vējains, kaut arī silti, patīkami silti.
Nu un beidzot par dieviem, kuri ik pa brīdim apciemo sieviešu sirdis. Pie pašas Sagres pilsētiņas skatu piesaistīja pavisam necila balta vienstāvīga ēka, kuras ārējās sienas no vietas bija nosētas ar izrakstītiem dekoratīviem keramikas šķīvjiem. Nolēmām piestāt. Ieejot iekšā skatam pavērās divas lielas zāles, kurās rindās saliktajos plauktos rindojās neskaitāmi keramikas darinājumi - šķīvji, vāzes, cukurtrauki, sālstrauki, kausi, krūzes, krūkas, paplātes utt. Un katrs citā krāsu gammā, noskaņā, ar rakstiem un bez, no skandināviski ieturētā līdz dienvidnieciskajam raibumam, kurā acis žilbst, un nemāki nosukt, kura krāsa no tev zināmajām netika izmantota.
Dāmas, jūs mani sapratīsiet, man vajadzēja visu. Kādu pusstudu bezpalīdzīgi klīdu gar rindām, jo loģikas velniņš galvā visu laiku atgādināja - brauciens ir tikai pusē, vēl trīs valstis izbraucamas, visu to tev vajadzēs staipīt līdzi mugursomā, avio bagāža ir ierobežota un visas tamlīdzīgas muļķības. Nu labi, ne tikai galvā, pie saniem bija arī Viņš - loģiskais Ēriks. Pagāja stunda līdz ar grūtībām izvēlējos divus palielus dekoratīvus šķīvjus pelēkos un tirkīzzilos toņos, pāris brokastu krūzes, olīveļļas šķīvīti un, protams, nevarēja nepaņemt divus Gaudi stilā izveidotus krāsainus keramikas pingvīnus. Lielā pusmetrīgā vāze un vēl daudz kas cits noskatīts palika plauktos. Un, mīļās, cenas par visu tur svārstījās tikai no pāris līdz padsmit eiro.
Sākās ceļš uz Spāniju. Mentāli pavisam citādu zemi, citādu tautu, citādu kultūru, citādām krāsām, garšām un emocijām.
Spāniju dievinu! Ar prieku gaidu Tavus iespaidus par to smuko zemi. Ja vēl kādam ir aktuāls, tad silti iesaku apmeklēt īsto spāņu Flamenco, ja esat tur ( re, kur var pacekot iespējas https://www.tripsavvy.com/where-to-see-flamenco-in-spain-4043652 ) Burvīgā izrāde!! Nevienu nekad neatstāj vienaldzīgu!