Latgaliešu valodas stunda

Š.g. 6.novembra vakarā, atsaucoties Latgolys Studentu centra ierosinājumam, LU Filoloģijas fakultātes telpās Visvalža ielā apmeklējām latgaliešu rakstu valodas nodarbību, kuru vadīja Māra. Kopā bijām sanākuši ap padsmit cilvēkiem, katrs nākuši no dažādiem Latgales nostūriem. Atšķirību uzreiz varēja pamanīt runā, kad Z latgalieši izteikti lietoja paplatinātos "a" vārdu izskaņās, A latgalieši atkal izrunāja vārdus mazliet cietāk, bet D latgalieši daudz biežāk izmantoja mīkstinājumus vai šņāceņus.

Valodas stunda caur cauri bija balstīta uz latgaliešu rakstu valodu, kas apstiprināta 2007. gada 28. septembrī LR Valsts valodas centrā kā "Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi".  To pamatā 20.gs. 30.gados aizsāktais Dr. phil. Pītera Stroda un tagad kopš 2003.gada turpinātais darbs pie latgaliešu rakstu valodas sakārtošanas.

Apkopojot dotajā stundā apgūto, galvenās latgaliešu rakstu valodas atšķirības no latviešu valodas ir:

- palatalizēti jeb mīkstināti līdzskaņi, kā piemēram "m", "t", "d", "p" u.c. - tos izrunā mīksti, bet pieraksta gan līdzīgi kā latviešu valodā:

latv. lietus - lg. ļeits (nepareizi, bet tā izrunā), leits (pareizi);

latv. sniegs - lg. sņīgs (nepareizi, bet tā izrunā), snīgs (pareizi);

Kā zināt, kurus līdzskaņus tad latgaliešu valodā jāizrunā mīksti, bet nav jāraksta ar mīkstināma zīmi? Visus tos, kuri atrodas pirms patskaņiem "i", "ī", "e", "ē", ie", "ei", iu" jeb, kā skolotāja Māra teica "svātū burtu prīkšā".

- pārplatinātais  "e", ko runā sadzirdam drīzāk kā "a" - atgādināšu, ka latviešu gramatikā ir šaurais un platais "e". Tātad latgaliešu "e" ir vēl platāk izrunājams nekā latviešu platais "e".

latv. upe - lg. upe [izrunā - upja];

latv. Rēzekne - lg. Rēzekne [izrunā - Rjāzakņa];

latv. mēle - mēle [izrunā - mjāļa];

- divskanis "uo" vai "ō"- pirmais variants dotajos pareizrakstības nosacījumos apstiprināts un atzīts par labu esam, turklāt tuvāks baltu valodu saime; otrs variants "ō" vecāks un daudzviet Latgalē ierastāks, ņemot vērā, ka visas baznīcas pātaru grāmatas un populārais žurnāls "Katōļu Dzeive" tiek izdots, lietojot "ō".

latv. vārds - lg. vuords;

- patskanis "y" jeb cietais "i" burts - Kā atšķirt, kad jāraksta un jāizrunā cieti, bet kad mīksti? Te sekojoši nosacījumi: 1) vārda sākumā un pēc līdzskaņiem "k", "g", "j" jāraksta "i", bet aiz "r", "č", "š", "ž" jāraksta "y";  2) savukārt, ja seko "i", "ī", "e", "ē", ie", "ei", iu", tad jāraksta "i";

latv. ūdens - lg. iudiņs;

latv. jūra - lg. jiura;

latv. viņš - lg. jis;

latv. rika - lg. ryka;

latv. čūska - lg. čyuška;

latv. ebrejs/žīds - lg. žyds ;

latv. šūt - lg. šyut;

latv. šuvēja - lg. šivieja;

- latgaliešu valodā praktiski nav 3.deklinācijas- vienīgais lietvārds, kas pieder pie latgaliešu valodas 3.deklinācijas ir "Jezus Kristus" + mūsdienu jaunvārdi kā "Mikus", "Edžus" u.tml. Lokot lietvārdus latgaliešu valodā, jāņem vērā visi iepriekš minētie rakstības nosacījumi un jāpatur prātā, ka locījumos nekad vārds nevar beigties ar cieto "y".

- nezudušie līdzskaņi lietvārdos ar izskaņu "-šona"- kā zināms latviešu valodā ar izskaņu "-šana" vēsturiski līdzskaņi ir saplūduši un mūsdienās tiek lietots viens divu vietā.

latv. nešana - lg. nesšona;

latv. lūšana - lg. lyuzšona;

latv. griešana - lg. grīzšona;

- vēl daži biežāk lietotie vārdi, kas būtiski atšķiras latviešu un latgaliešu valodā:

latv. un - lg. i;

latv. jā - lg. nui (no krievu val. aizgūtais "da" nebūtu vēlams);

latv. nē - lg. nā;

latv. kāpēc? - lg. parkū?

latv. par ko? - lg. par kū?

latv. tāpēc - lg. deļtuo;

latv. projām - lg. paceli;

latv. (iet) pa ceļu - lg. pa ceļu;

latv. kaut cik - lg. koč cik;

latv. rakstīt - lg. raksteit;

Galvenais vēstījums ir nevis latgaliešiem mainīt savus mutvārdu valodas ieradumus, kas iesakņojušies ģimenē, dzimtās un  katrā Latgales nostūrī ir mazliet citi un ar daudziem atšķirīgiem vārdiem, bet gan pieturēties pie vienotas gramatikas rakstībā, lai valodu varētu saglabāt un nodot daudzām paaudzēm tālāk. Kā arī tikai to valodu, kurai ir izstrādātas gramatikas normas, var mācīties cittautieši, apgūt arī latvieši arī citos novados - Sēlijā, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē. Vienota rakstu valoda arī svarīga latgaliski izdodamos preses izdevumos, grāmatās un interneta vietnēs, lai katrs valodas pratējs varētu vienlīdz pareizi saprast uzrakstīto.                           

Noderīgas saites:

Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi (2008) - http://termi.lv/lg/

Baļtīšu-latgalīšu vuordineicys dorba verseja (21 501 vārdu) - http://www.vuordineica.lv/

Latgolys Studentu centrs - http://lgsc.lv

Latgalīšu Kulturys Gazeta - http://www.lakuga.lv/raksteiba/

Latgalīšu Wikipedia - http://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa