Piektdienas vērojums. Godmaņa pingvīni

"Ķeizar pingvīni (pieņemsim, ka tie ir tie paši Godmaņa pingvīni) mēdz uzstāties svinīgi. Viņi tuvojas svešiniekam mazliet nevērīgi. Pienācīgā attālumā apstājas, vienalga, vai tas būtu cilvēks vai suns. Priekšā iznāk barvedis un cienīgi paklanās, tā ka melnais knābis gandrīz pieskaras pie krūšu spalvām. Tādā stāvoklī tas saraustītā, nesaprotamā valodā nobubina klausītājiem savu garo runu, kas ir tikpat nesaprotama kā tās runas, ko savā bārdā mēdz norunāt dažs labs profesors. Pēc šā dziļdomīgā monologa pingvīns aiz tīras pieklājības sašķiebj galvu un tur to šādā stāvoklī dažas sekundes, tad paceļ knābi un apmetis ar to lielu līkumu, cik vien atļauj kakls, cieši ieskatās svešiniekam acīs, lai pārliecinātos, vai tas viņu sapratis. Ja vārdu saturs nav sasniedzis mērķi, pingvīns atsāk visu no gala, un, ja skatītājs sev par prieku to pieļauj, viņa priekšā tūdaļ nostājas vēl kāds cits balamute, atgrūž pirmo runātāju nost un atkārto svinīgo sagaidīšanu tādā pašā secībā kā pirmais."

"Ledus grāmata", Juhans Samūls (Igauņu Antarktīdas pētnieks), 1961

Citi piektdienas vērojumi

Karikatūra: Gatis Šļūka.

Ilustrācija no: http://www.karikatura.lv/zenphoto/index.php?album=PrivataDzive&image=W2012.08.14.jpg