Kā jau no nosaukuma nojaušat, tad trešā ceļojuma diena tika veltīta Lisabonas okeanārija apmeklējumam. Šis objekts mūs piesaistīja ne jau ar to, ka tajā ir Eiropā lielākais akvārijs, kas ietilpina sevī 5 miljonus litru jūras ūdens un imitē okeāna dzīles, un ne jau ar modernu arhitektūru vai plašu un daudzveidīgu ūdens putnu, zivju, krabju, medūzu, jūras zvaigžņu vai citu okeāna iemītnieku grandiozo ekspozīciju, bet ar divām pleznainīšu sugām - Magelāna pingvīni un Dienvidu klinšu pingvīni.
Vienā no rītiem cēlāmies gana agri, brokastu vietā izlīdzējāmies ar Starbucks kafiju (šķiet vienīgā, kas dabūjama pieklājīgi lielos izmēros, visās citās kafejnīcās Amsterdamā un citur pasniedza īstus piņģerotus) dzelzceļa stacijā un sēdāmies vilcienā no Hārlemas uz Roterdamu, kas pēc nostāstiem ir krasi atšķirīga no Amsterdamas un pašas Hārlemas. Tā arī bija.
Pateicoties draugu uzaicinājumam uz puikas dzimšanas dienas svinībām, atklājām jaunu vietu aizraujošai nedēļas nogalei gan pieaugušajiem, gan bērniem. Beverīnas koka skulptūru parks un vairāki labirinti brīvā dabā 11km attālumā no Valmieras, braucot Valmieras-Smiltenes virzienā pa P-18 šoseju.
Multimediāla izstāde, kas sastāv no 9 lieliem ekrāniem, uz kuriem noteiktā secībā tiek projicētas 100 Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznas, un noskaņas radīšanai atskaņoti 10 dažādi skaņdarbu fragmenti. Krāsu, skaņu un gaismas izrāde atkārtojās ik pēc 20 minūtēm, ļaujot izdzīvot četras dažādas noskaņas, pasaules vietas, gadalaikus, toņu dažādību.
Rītdien svinam Vispasaules Pingvīnu dienu, ko tradicionāli atzīmē katra gada 25.aprīlī. Nosacīti šajā dienā vai šajās dienās Antarktīdā sākas pingvīnu masveida migrēšanas pasākumi. Dažas pamācības, kā pareizi svinēt pingvīnu dienu.
Kad 1951. gada rudenī Mario Marē un trīs viņa biedri atstāja Franciju un devās uz Antarktīdu, viņi nodzīvoja Adeles zemē trīs vasaras un divas ziemas. Šī bija trešā Francijas ekspedīcija uz Antarktīdu. Stāsts ir par polārpētnieku ikdienu un sadzīvi kāda valdīja atrodoties Antarktīdā. Par to, ka putenī devās izbraucienos, veica novērojumu un pētījumus. Un, protams, - pingvīni.
Ledus laikmeta centrs atrodas netālu no Tartu jeb Tērbatas, padsmit kilometrus uz Z pusi, nelielā ciemā Äksi skaista ezera krastā. Pati ēka atgādina pelēku lielu kluci, kurš iekšpusē sastāv no trim stāviem ar palielu tukšumu vidū, kur izvietots centra galvenais varonis un arī logotipa simbols – dabīga lieluma mamuts.
Daži pamuļķie cilvēki domāja, ka viņu piezīme „tie taču nedzīvie” kaut kādi aizskars pingvīnu pašlepnumu un tie sāks kustēties. Nekā, tas nostrādā tikai uz cilvēkiem, kuri uzreiz metas aizstāvēt savu Ego un uzreiz apliecina, ka ir dzīvi. Savukārt, rūpīgāk pavērojot, katram pingvīnam (līdzīgi kā cilvēkam) ir savs temperaments, raksturs un uzvedības iezīmes.
No 15.maija līdz 2.jūnijam Rīgā Svētā Pētera baznīcā (Skārņu iela 19, P.-S. 10:00 - 19:00, SV. 12:00 - 19:00) apskatāmas konkursa World Press Photo labākās pasaules fotogrāfijas. Tā ir izstāde, kas katru gadu apceļo vairāk kā 100 pilsētas visā pasaulē. Katru gadu fotogrāfi, fotoredaktori un preses aģentūras no visas pasaules konkursam iesūta vairāk kā 100 000 fotogrāfijas. Ieejas biļete izstādē: Ls3
Lieki piebilst, ka uzmanību īpaši piesaistīja fotogrāfa Paula Nicklena (National Geographic) pingvīnu bildes:
Ķeizar pingvīni (pieņemsim, ka tie ir tie paši Godmaņa pingvīni) mēdz uzstāties svinīgi. Viņi tuvojas svešiniekam mazliet nevērīgi. Pienācīgā attālumā apstājas, vienalga, vai tas būtu cilvēks vai suns.
