Viesnīca pie Melngalvju nama un jaunais Būvniecības likums

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes 28.07.2014. lēmumu Nr. BV-14-9068-nd, būvniecības ierosinātājs UAB Nevertel, reģ. Nr. 302915875, juridiskā adrese: Vilniaus iela 31, Viļņa, LT-01402, Lietuvas Republika, ko Latvijas Republikā pārstāv UAB Nevertel Latvia filiāle, reģ. Nr. 40103619853, Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV-1048, tālr.:67704080, nodod publiskai apspriešanai būvniecības ieceri „Viesnīcas ēkas jaunbūve Grēcinieku ielā 25, Rīgā (1. grupa, 87. grunts), zemesgabala kadastra apzīmējums 0100 001 0087. Projektētājs SIA „Arhis Arhitekti”, reģ. Nr. 40003026957, Skārņu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67225852.
-- Rīgas pilsētas būvvaldes paziņojums [1]

Nepārstāj pārsteigt, ka sabiedrība uztrūkstas no mietpilsoniskā snaudiena vien tad, kad jau ir par vēlu. Tad - jā, ies demonstrācijās, vicinās dūrītes un lozungus. Šajā ļembastā pavelkas arī sabiedrībā cienījamas dāmas un kungi, juristi, ārsti, deputāti.

2014. gada janvārī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, kurš, kā var noprast, tapināts Ekonomikas ministrijas paspārnē un kurš, kā domājat, kad stājās spēkā? - Pareizi - 2014. gada 1. oktobrī. Tad nu, lūk: vecajā likumā publiskā apspriede varēja notikt, ja jaunā būve "pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai samazina (cita) īpašuma vērtību". Jaunajā sabiedrības iesaiste paredzēta tikai tad, ja būvei piemērots ietekmes uz vidi novērtējums (t.i. potenciāli smirdēs, rūks, dūks utt).  Visos citos jaunā likuma pantos sabiedrības iesaiste aprobežojas ar sabiedrības informēšanu. Vēl jo vairāk, ja ir spēkā esošs detālplānojums, sabiedriskā apstiepšanas vispār nav nepieciešama. Detālplānojums, kā nojaušu, vispār tiek cilāts reizi desmit vai pat piecpadsmit gados.

Protams, detālplānojumu var apstrīdēt Satversmes tiesā. Jaunais būvniecības likums paredz, ka būvatļauju var apstrīdēt viena mēneša laikā. Iepriekšējā kārtība neparedzēja šādu ierobežojumu, kas tiesa gan radīja ne vienu vien komisku situāciju, piemēram, 2013. gadā Ministru kabinetam nevarēja nodot ekspluatācijā kāpnes, jo kāds pamanījās apstrīdēt būvatļauju (vai iepirkumu?), kad darbi bija jau pabeigti.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, rodas jautājums, kur tad tie protestētāji bija gada sākumā, kad jaunais Būvniecības likums tika pieņemts? Kā raugi, tikai Ilmai Čepānei  (Vienotība) bija viedoklis. Pārējiem - gāzi grīdā!

Ir arī kāda labā ziņa - šai konkrētajai būvei, ko sociālos tīklos sauc par "šķūni", būvniecības atļauja izsniegta vēl vecā likuma ietvaros. ;) Tiesa gan, iebildumus jāizsaka nevis Facebookā un Twitterī, bet gan būvvaldes noteiktajā kārtībā, formā un termiņā.

Literatūra:

[1] Par viesnīcu Grēcinieku ielā - http://www.rpbv.lv/pazinojums-par-buvniecibas-ieceres-viesnicas-ekas-jaunbuve-grecinieku-iela-25-riga-nodosanu-publiska

[2] Jaunais Būvniecības likums - http://likumi.lv/doc.php?id=258572

[3] Vecais Būvniecības likums - http://likumi.lv/doc.php?id=36531

[4] Viedokļi - http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/257121-jaunais-buvniecibas-likums-veicinat-buvniecibas-procesu-mazinat-administrativo-slogu/