Jāsaka, neesam aizrautīgi Āzijas virtuves fani, taču allaž gatavi uzzināt kaut ko jaunu un pagaršot kaut ko baudāmu. Tāpēc šīs nedēļas otrdienā devāmies uz Restorāna servisa skolu, kur notika BBQ meistarklase ar šefpavāru Māri Astiču un uzņēmuma Cesars produkcijas degustācija. Kopumā tika gatavotas un noprovētas sešas fantastiskas receptes, kuras pat necentīšos atkārtot mājās.
Zemes stundu vakar, 19.martā, kad visā pasaulē iedzīvotāji uz vienu stundu tika aicināti izslēgt elektrību, pavadījām ne tikai bez gaismas, bet pilnīgā, necaurredzamā tumsā, vakariņojot restorānā. Skan, mazliet neierasti, bet tāda iespēja Rīgā pastāv.
Blakus mammas rūpīgi sagatavotajām zemeņu, ķiršu un ābolu no sava dārza ievārījumu burkām, uzgāju dažas, kas saņemtas dāvanā vai atvestas no ceļojumiem, jo bija atrastas par gana eksotiskām esam. Tāpēc mājas viesībās nolēmu uzrīkot atrakciju, kad kopā ar viesiem degustējam un vērtējam mazāk tradicionālus ievārījumus.
Runāt par vīnu vienmēr ir aizraujoši, jo tad vienmēr neizbēgami ir runa gan par to valsti, vietu, no kurienes šis vīns nāk, par tā darīšanas un dzeršanas tradīcijām, gan par sajūtām un asociācijām, ko rada vīna baudīšanas process. Pasākums notika ceturtdienas 15.novembra vakarā, kas tieši sakrīt ar jaunā vīna jeb Beaujolais Nouveau svētkiem Francijā Beaujolais reģionā un citur. Tieši katra novembra trešajā ceturtdienā pārdošanā nonāk šī gada ražas vīns.
Pirmās asociācijas ar Austrāliju nenoliedzami ir karstums, sarkanā zeme, ķenguri, koala lācīši un arī vīni, jo tie plaši pārstāvēti lielveikalu plauktos arī Latvijā. Cik daudzi ir patiešām kvalitatīvi vīni, tas atkal cits jautājums. Jo Austrālijas vīnu attīstība un izplatība pasaulē ir bijusi sprādzienveidīga, līdz vīna eksporta ziņā ieguvusi godpilno ceturto vietu starp vīna eksportētājvalstīm.
Reklāmas uzrunāta apmeklēju vienu no ajūrvēdas nodarbībām, kurā bija solīts runāt par meditāciju un mazām viltībām uzturā ajūrvēdas tradīcijās. Diemžēl sapratu, ka tas nav dzīvesveids, kuru gribētu piekopt, jo stāstītajā saskatīju vairākas pretrunas un ačgārnības. Taču dažas atziņas piefiksēju pārdomām. Turpmāk īss nodarbības konspekts.
No solītiem gardumiem bija atrodami Sardīnijas kulinārijas noslēpumi, nu kura gan cita, ja ne Roberto izpildījumā un servējumā. Bija arī rieksti – to vai no pašas Indijas, nemācēšu teikt gan.
Uzreiz jāsaka, ka nosaukums „festivāls” ir par šerpu ņemts. Lai šo, tā saucamo festivālu, pamanītu gandrīz vai divreiz jāieiet un jāiziet no tirdzniecības centra „mc2” nodaļas „Gastronome”.Parasta veikala ikdiena.Kūciņām gan nebija ne vainas, gardas.
Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam sieram, bet vīnam pilnīgi nepieņemamas sastāvdaļas.
Šokolāde tiek pagatavota no kakao pulvera, kakao sviesta, pievienojot cukuru un to visu papildinot ar krējuma vai piena pulveri, riekstiem, rozīnēm vai citām sastāvdaļām. Šokolādes sastāvā ir viela – teobromīns, kas cilvēkam sniedz baudu, laimes izjūtu un uzlabo garastāvokli. Savukārt psihologi apgalvo, ka šokolādes tāfelītes turēšana pa rokai ir lielisks līdzeklis, kā uzlabot komunikāciju.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
