Austrālijas vīni

Pirmās asociācijas ar Austrāliju nenoliedzami ir karstums, sarkanā zeme, ķenguri, koala lācīši un arī vīni, jo tie plaši pārstāvēti lielveikalu plauktos arī Latvijā. Cik daudzi ir patiešām kvalitatīvi vīni, tas atkal cits jautājums. Jo Austrālijas vīnu attīstība un izplatība pasaulē ir bijusi sprādzienveidīga, līdz vīna eksporta ziņā ieguvusi godpilno ceturto vietu starp vīna eksportētājvalstīm.

Līdzīgi kā visa Austrālijas vēsture, tā arī Austrālijas vīnu vēsture ir caur cauri ietekmēta no ieceļotājiem no Eiropas un kolonizētājiem. Par Austrālijas vīnu vēstures sākumu var uzskatīt 1788.gadu, kad angļu kolonists - kapteinis, vārdā Artūrs Filips, Sidnejā iestādīja pirmo vīnogulāju dārzu. Lielu nozīmi šīs valsts vīna industrijai 19. gadsimtā deva vācieši, kas kuplā pulkā pārcēlās uz Austrāliju un pieradināja labākās Eiropas vīnogu šķirnes, ieskaitot populāro rīslinga (riesling) vīnogu, Austrālijas apstākļiem. Viņi sāka vīnogu audzēšanu pašā slavenākajā Austrālijas vīnu reģionā - Barosa ielejā (Barossa Valley).

Līdz pat 20.gs. 60.-70.gadiem divas trešdaļas Austrālijas vīnu bija saldie vai stiprinātie, jo to ražošanai ir īpaši labvēlīgs kontinenta klimats. Taču tad seko pavērsiens uz sauso vīnu pusi. Nopietnākie spēlētāji vīna ražošanā mūsdienās ir Yalumba (Hardys), Pernod Ricard (ar Latvijā plaši pazīstamo zīmolu Jacob's Creek) un Foster's Group (Penfolds, Wolf Blass).

Vīna kritiķi atzīst, ka Austrālijas vīna darītāji burtiski pārpludina pasauli ar komercvīniem, kas ir pielāgoti patērētāju prasībām, viegli saprotami, gludi, augļaini, bez īpašām pretenzijām uz unikalitāti vai raksturu. Austrālijas vīna ražotāju moto: „Spend less. Drink more.” Latvijas tirgus pilns ar Lindemans, Jacob's Creek, Yellow Tail un citiem vīniem, taču patiešām labs Austrālijas vīns rūpīgi jāpameklē un visdrīzāk ne lielveikalu pluktos, bet gan specializētajos vīnu veikalos.

Mums atkal varbūt atšķirībā no citiem Austrālija un it īpaši blakus esošā Jaunzēlande asociējas arī ar maziem lempīgiem putniem – pingvīniem. Bradājot tīmeklī uzdūros arī uz vienu Austrālijas vīnu ražotāju The Little Penguin, kas uzmanību piesaistīja ar minēto radībiņu, bet pēc lietpratēju domām, tas arī pārstāv komerciālo vīnu segmentu un Latviju kā savu vīnu noieta vietu vēl nav atradis. Savukārt vīnu promotēšana ir gaužām jautra un pievilcīga – ar vīna testiem, kā ,piemēram ,„What Wine are you?”, animētiem pingvīniem un košām pudeļu etiķešu krāsām.

Austrālijas baltvīnu buķete raksturojama ar vaniļas noti, eļļainumu, grauzdējumu, bumbieri, ābolu, meloni, ananāsu, persiku. Populārākā baltā vīnoga – Chardonnay. Turklāt baltie vīni Austrālijā apjoma ziņā dominē pār sarkanajiem.

Austrālijas sarkanvīnu buķete – ķirsis, upenes, kafijas pupiņas, žāvētas plūmes, āda, vaniļa, šokolāde, kazenes. Populārākā sarkanā vīnoga – Shiraz.

Austrālijas vīnu vakaru iesākām ar aperitīvu – dzirkstošo vīnu Jacob's Creek Brut Cuvee no Chardonnay un Pinot Noir vīnogām. Atsvaidzinošs, dominē citrusa un grauzdētu Indijas riestu notis.

Pirmais baltvīns Annie's Lane Riesling 2006 no Klēras ielejas (Clare Valley). Gaiši dzeltenīga nokrāsa, atgādina dzidru eļļas pilienu, izteikta balta maliņa. Smaržā – petroleja. Garšā – eļļainums, patīkams skābums un izteikta laima garša.

Degustētājiem domas dalījās. Tiem, kuri pieraduši pie Vācijas rīslingiem, šis šķita svešs, citiem atkal piesaistīja tā savdabīgums. Vīna stiprums 12,5%. Tas Rīgā nopērkams specializētajā vīna veikalā „Arka” par Ls9,30.
    
Nākamais vīns kļuva mans vakara favorīts Rosemount Estate Roxburgh Chardonnay 2005 no Hunter Valley. Vīns izturēts 9 mēnešus Francijas ozolkoka mucā. Krāsa – gaiši dzidri, bet ne blāvi dzeltena. Ļoti bieza konsistence, tērcītes lēni, it kā negribot slīd pa glāzes sāniem.

Smaržā klasiskais Chardonnay. Garšā – melone, maigas garšvielas, pieprasa ēdienu. Paradoksāli, ka ļoti labi der kopā gan ar lasi lavašā un mīksto sieru, gan ar liellopu sarkano gaļu – rostbifu. Stiprums cienījams – 13,5 grādi. Iegādājams arī Rīgā „Arkā” par Ls12,50.
    
Sarkanvīns Peter Lehmann Layers Red 2009 vairākiem, ieskaitot mani, bija vakara atklājums. Nāk no D Austrālijas slavenās Barossa ielejas. Vīnogu blends – 46% Shiraz, 20% Mourvedre, 15% Grenache, 17% Tempranillo, 2% Carignane. Vīna potenciāls – 6 gadi.

Izskats – rubīnsarkana krāsa, vidēji biezas konsistences. Smaržā izteikti augļi. Garša apaļa, plūmes. Maigi tanīni. Pasniegšanas temperatūra – 18 grādi. Alkohola saturs – 14,5%. Iegādājams „Vīna Studijā” par Ls9,95.

Norādīts, ka labi sapas kopā ar Vidusjūras un Indijas virtuvi. Šķiet, labi derēs ar mūsmājās iecienīto pildīto papriku. ;)
    
Nākamais sarkanvīns Katnook Estate Cabernet Sauvignon Coonawarra 2005 augstu novērtēts vīna žurnālā „Decanter”, apbalvots gan ar bronzas, gan zelta, gan sudraba medaļām dažādos gados. Vīna potenciāls: 8-12 gadi. Nogatavināts mazās franču ozolkoka mucās 2 gadus, par ko liecina tanīnu klātesamība garšā.

Izskats – tumši piesātināti sarkans, tumīgs, biezs. Smaržā – nogatavojušās tumšās plūmes, siltums. Garšā – augļainums, vaniļa, tanīni, bet ne zemes smagums. Visaptveroša asociācija – pilnbrieda vasara. Labs ar puscieto sieru, gaļu. Iegādājams „Vīna Studijā” par Ls17,99.
     
Pēdējais sarkanvīns arī nāk no Barossa ielejas un slavenā Penfolds ražotāja - Penfolds BIN 28 Kalimna Shiraz 2007. Smagums – 14,5%. Noturēts 12 mēnešus Amerikas ozolkoka mucā.

Izskats – tumši sarkani ķirši, vidēja konsistence. Smaržā – plūmes, moka, rūgtā šokolāde. Garšā – garšvielas, izteikti tanīni, diezgan robusts. Pieprasa gaļas ēdienu, kas izlīdzina tanīnus. Iegādājams „Arkā” par Ls16,20.

     Raksta sagatavošanai izmantoti Larisas Krūmiņas neatkarīgo vīna kursu pieraksti