Netradicionālo ievārījumu degustācija

Degustācijā piedalījās pieci cilvēki - Anda, Jānis, Linda, Ēriks un Inga, arī degustējamais materiāls sastāvēja no piecām vienībām. Nu, Karlsona cienīgi vēdera prieki varēja sākties! Vērtējums subjektīvs un nepretendē uz ekspertu viedokli.

Vīģu ievārījums (Grieķija)

A: To drīzāk varētu saukt par kompotu nevis ievārījumu - veseli vīģes auglīši sīrupā.

J: Ārkārtīgi salds, par daudz salds.

L: Pirmā asociācija - garšo pēc datelēm nevis vīģēm. Nav nemaz sēkliņu. Labs būtu ar balto saldējumu bez piedevām, plombīra saldējumu.

Ē: Hmm, atgādina bumbieri, bet nav izteiktas struktūras.

I: Ļoti salds, vajag iedzert pa virsu ūdeni, citādi nespēšu nevienu citu ievārījumu degustēt.

Olīvu ievārījums (Grieķija)

A: Jūtams eļļainums. It kā arī medus būtu klāt. Iespējams derētu klāt pie kāda cietā siera.

J: Jā, eļļaina pēc garša. Varbūt var mēģināt pie gaļas?!

L: Jūtams kaut kāds skābumiņš, it kā citrona miziņa. Pie siera un gaļas nē, bet pieliekot kaut ko skābu klāt derētu, piemēram, ananāsu. Varētu uzlikt uz jāņogu želejas.

Ē: Asociācija - vecas ķirmju sagrauztas šuplādes smarža. :) Derētu pie biezpiena deserta.

I: Ļoti specifiska smarža, atverot burkas vāciņu, kas ar laiku izgaro. Jūtama struktūriņa, pietiekami salds, lai ar vienu pašu nenašķotos.

Apelsīnu ievārījums (Francija)

A: Labs, nešķebina, tradicionāls. Dzirdēta recepte - uz saldskābas maizes rieciena liek zilo sieru un karotīti ievārījuma. Tad cep cepeškrāsnī kā karstmaizītes.

J: Sabalansēts saldums. Pirmajā vietā ar lielu atrāvienu no iepriekš degustētajiem ievārījumiem.

L: Patīkams apelsīna miziņas sīvums. Varētu pat ar vienu pašu našķoties, bez piedevām.

Ē: Ierastāka garša, drīzāk marmelāde nevis ievārījums. Varētu iztēloties ar parastu rupjmaizi.

I: Klasiska vērtība - kruasāns, apelsīnu marmelāde, kafija, rīts Parīzē.

Priežu čiekuru ievārījums (Latvija)

A: Hmm, ja būtu slepenā degustācija, nepateiktu kas tas īsti ir, nejūtu nekādu īpašu smaržu. Pašķidrs priekš ievārījuma.

J: Prasās sīvāks, stiprāks, neizteikta garša, bet čiekuru smaržu gan jūt. Ārkārtīgi atšķaidīts.

L: Smaržo pēc sveķiem. Ūdeņains, iespējams kā šķidrs sīrups nevis ievārījums, kaut uz burciņas rakstīts - ievārījums. Būtu labs pie karstas tējas. Varbūt citronu vai cidoniju var klāt piešpricēt.

Ē: Cukurūdens, čiekurus minimāli jūt, varbūt tikai pēcgaršā.

I: Spēcīga skuju smarža atverot, pēc laika izzūd. Domāts tieši ziemas periodam, dažādu baciļu atvairīšanai. Tiešām, negaidīti šķidrs. Varbūt ar laiku paliek biezāks?!

Sīpolu marmelāde (Latvija)

A: Es arī dažreiz tādu gatavoju. Uz grauzdiņa un ar sarīvētu cieto sieru ideāli. Taču šī jāsaka nav diezgan pietiekami izsautēta, negatavi sīpoli, gari, staipīgi.

J: Nemaz negaršo, tādu noteikti no laba prāta neēstu.

L: Izskatās pēc slieku novārījuma, drīkst neēst? :)  Iespējams ar maizes gabaliņu var lejā dabūt. Varētu mēģināt likt klāt štovētiem kāpostiem gatavojot.

Ē: Par daudz sīpolu jūt, pacieti. Tikai ar maizi, vienus pašus noteikti nē.

I: Izteikti atgādina ceptus sīpolus mazliet glazētus cukurā uz pannas, bet ne vārītu ievārījumu. Neīpaši.

Par vairākuma favorītu tika atzīts apelsīnu ievārījums - ierasts, tradicionāls, gana gards. Tam sekoja vīģu ievārījums, trešajā vietā - olīvu ievārījums. Visnemīlētākais izrādījās sīpolu, bet iespējams tieši pagatavošanas dēļ. Kopīgi secinājām, ka vienmēr labi iepazīt jaunas garšas un būtu jāuzrīko vēl kāda degustācija, katram līdzņemot kaut ko neparastu.