Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc daži cilvēki ienāk tavā dzīvē pavisam nejauši, bet atstāj diezgan paliekošus nospiedumus? Kāpēc tavās rokās nejauši nonāk kāda grāmata, kuras vēstījums liek aizskart dziļākās stīgas? Tu teiksi, nekas nav nejaušs, tas ir Dieva, Visuma vai kā tik vēl ne spēks. Vai tieši otrādi, tā ir parasta apstākļu sakritība, jo mēs jau galu galā paši izlemjam, vai kādu un ko ielaist savā dzīvē vai nē.
Oktobra beigās, pateicoties kādas BNI biedres ielūgumam, apmeklēju Denijas Džonsones trīs dienu semināru Rīgā “Pirmie soļi ceļā uz panākumiem”. Šķiet, lielākais ieguvums no tā, pagaidām, ir Denijas grāmata, kur praktiski ietverts materiāls no visām šīm trim dienām. Lasīju ar “gardu muti” un atmetot visus aizspriedumus. Nu, varu padalīties ar galvenajām atziņām.
Šo grāmatu Paulu Koelju sarakstījis kā viņa-autore, respektīvi no sievietes skatpunkta. Trīsdesmitgadīgas veiksmīgas žurnālistes stāsts, kura dzīvo Ženēvā un kurai ir ideāla ģimene – vīrs, divi bērni, skaista māja labā rajonā, rimta, sakārtota un paredzama dzīve. Laimīga dzīve. Taču pienāk brīdis, kad viņu sāk nomocīt jautājums: “Vai tas ir viss?”. Viņu pārņem nesaprotamas bailes.
Kopš 2007.gada, katru gadu veidojam foto gadagrāmatu – tādu kā ģimenes foto CV, kas labs noticis ar mums pa šo gadu, kādus cilvēkus esam sastapuši, kur bijuši, kā esam izmainījušies. Tajā ir kaut kas terapeitisks vai filozofisks pat, jo, pašķirstot šīs gadagrāmatas, saproti, ka viss ir pārejošs, cilvēki mainās ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Šogad nolēmu pamēģināt kaut ko jaunu – Myprint.lv stāstu albumu.
Vēl viens iemesls, kāpēc vērts apmeklēt tīklošanas pasākumus, ir iespēja uzdurties jaunām idejām vai avotiem, kur tās idejas vai iedvesmu smelties. Tā notika arī šoreiz – 16.martā apmeklēju Riga500 tīklošanas pasākumu Gaismas pilī. Kā viena no early bird biļešu pircējām saņēmu dāvanā no pasākuma organizētājiem Daniela Pristleja grāmatu „Key Person of Influence. The Five-Step Method to become one of the most highly valued and highly paid people in your industry”.
Rīts šodien bija saules pieliets. Laiks acīmredzami sliecas uz vasaras pusi. Īstā noskaņa pārslēgties no profesionālās literatūras darbam uz liriku. Un kāpēc lai tās nebūtu bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores vārsmas.
Atskatoties tālākā vēsturē vai pavisam nesenā pagātnē, bija vairāki izdevumi un grāmatas, kuras bija stingri aizliegts lasīt vai citēt. Visi aizliegumi, protams, galvenokārt bija saistīti ar brīvdomības ierobežošanu sabiedrībā. Biju pārsteigta uzzinot, ka Latvijā mūsdienās arī ir aizliegto grāmatu saraksts.
Natālijas Greisas likumi. Bagātība ir prāta stāvoklis, un nabadzība ir prāta stāvoklis. Sakārtojot sevi, var sakārtot vidi sev apkārt, un otrādi, nekārtīgā vidē nekas labs neizaugs un neizveidosies.
Iespējams, šo grāmatu izvēlējos tieši provocējošo nodaļu apakšvirsrakstu dēļ, kas solījās pastāstīt, - kāpēc nekad nevajadzētu ļaut sev izmaksāt dzērienu; kāpēc nav jārespektē autoritātes; kāpēc jāatstāj mājās savas draudzenes fotomodeles; kāpēc labāk patīk izmantot nepareizu karti nekā vispār neizmantot karti; kāpēc saprātīgi cilvēki neapelē pie saprāta. Saistoši, vai ne?
Patīk, ka autors runā par vispārcilvēciskām vērtībām, vispārcilvēciskām bailēm un šaubām, sāpēm un priekiem, kā arī tas, ka viņa skatījums uz ticību iziet ārpus kādas konkrētas reliģijas rāmjiem un kanoniem. Mīlestība nav tikai pret pretējā dzimuma pārstāvi, līdzcilvēku, tuvinieku, bet mīlestība ir visā, ko dari, par ko izlem un arī no kā atsakies.
