Skaidrās domāšanas māksla. Rolfs Dobelli

Grāmatu iegādājos Zvaigznes grāmatnīcā (Kr.Barona ielā), kur biju ienākusi, jo meklēju saturīgu literatūru līdzņemšanai braucienā uz Lietuvu. Jebkurš brauciens ir lieliska iespēja tikt prom no datorekrāna un pievērsties drukātiem darbiem. Parasti izlasītais rada jaunas atklāsmes un gandarījumu, ka esmu tam atvēlējusi laiku.

Grāmata pašā sākumā nebija viegli lasāma, jo ir pilna ar dažādām atsaucēm uz pēc autora domām visiem zināmiem cilvēkiem biznesa vai finanšu jomā. Otrkārt, jau pirmā sadaļa par izdzīvojošo aizspriedumiem jeb The Survivorship Bias vēstīja, kāpēc ir vērts apmeklēt kapsētas, lai saprastu, ka aiz katra viena populāra rakstnieka, rokzvaigznes vai uzņēmēja slēpjas simtiem, kas arī bijuši tik pat talantīgi, ar tikpat lielām darba spējām un apņemšanos, bet kuri nevienam nav zināmi, neguvuši  nedz popularitāti, nedz veiksmi. Secinājums - cilvēki sistemātiski pārvērtē panākumu gūšanas iespējas.

Saprotat, par ko es runāju, kad saku – nav viegli lasāma? Autors jau pašā sākumā lasītāju „apsēdina”, neiedvesmo rīkoties,  ticēt sev un veiksmei, bet tieši otrādi liek aizmirst par jebkāda veida ilūzijām un noņemt savas rozā brilles, caur kurām mums tā patīk skatīties uz pasauli. Taču neskatoties uz tādu iekšēju emocionālo vilšanos, ka šī grāmata man palīdzēs gūt jaunus spēkus, pārliecību un izpratni, es tomēr triju pēcpusdienu laikā to piespiedu sev izlasīt no vāka līdz vākam. Un nenožēloju.

Autors 52 stātos ar praktiskiem piemēriem izstāsta, kā cilvēki dzīvo ilūzijās, pieķeras tām kā savai dzīvībai un reti kurš atvadās no tām, ieklausoties savā veselajā saprātā. Lūk, citāts, kas labi paskaidro cilvēku pieķeršanās nelietderīgumu:

„Ir daudz labu iemeslu turpināt investēt kaut kā pabeigšanā. Taču ir viens slikts iemesls: neatgūstamās investīcijas. Racionāli izlemt nozīmē ignorēt iepriekšējās izmaksas. Vienalga, cik jau ir investēts, - vērā ņemama ir tikai tagadne un nākotnes prognozes.” (The Sunk Cost Fallacy jeb Neatgūstamo izmaksu lamatas – Kāpēc jums būtu jāignorē pagātne – 31.lpp.)

Iespējams, grāmatnīcā šo grāmatu izvēlējos tieši provocējošo nodaļu apakšvirsrakstu dēļ, kas solījās pastāstīt,  - kāpēc nekad nevajadzētu ļaut sev izmaksāt dzērienu;  kāpēc nav jārespektē autoritātes; kāpēc jāatstāj mājās savas draudzenes fotomodeles; kāpēc labāk patīk izmantot nepareizu karti nekā vispār neizmantot karti; kāpēc saprātīgi cilvēki neapelē pie saprāta. Saistoši, vai ne?

It visos pārdošanas semināros vai meistarklasēs lektori nenogurstoši apgalvo – klients pērk, pamatojoties uz emocijām nevis prātu. Nevar nepiekrist. Rolfs Dobelli savā grāmatā tieši izskaidro šos emocionālās domāšanas slazdus, kuros ļoti bieži iekrītam, jo cilvēkam parastajam izvēles balstās uz patīk vai nepatīk, nevis, ko šis pirkums man dos lietderīgu nākotnē.

Autors izskaidro mūsdienās populāro notievēšanas programmu vai diētu absurdu vai arī pievēršanos kādam sporta veidam vai gadžetu iegādei tikai tāpēc, ka tas šobrīd ir trendīgi. Tek analizēta viena no pārdošanas un mārketinga standarta tehnikām, kas balstās uz līdzīguma atrašanas jeb spoguļošanās (mirroring) tehnikas. Labs pārdevējs mēģina kopēt klienta žestus, noskaņojumu, runas veidu, tas viss padara pircēja acīs pārdevēju (un līdz ar to arī produktu vai pakalpojumu) simpātiskāku. Mēs kavējamies pie tā, kas mums šķiet simpātisks un liek justies labi. Mēs iegādājamies to, kas mums liek justies labi. Bet, vai tas ir patiešām mums vajadzīgs? Lielākoties, izsverot ar vēsu prātu, - nē.

Mums dien dienā jāizdara desmitiem izvēļu. Tiem, kuriem ir tieksme sevi un savu rīcību analizēt, vēl papildus pārslogo savu prātu ar izvēles pareizības vai nepareizības analīzi. Bet, lūk, ko raksta Rolfs Dobelli:

„Nekad nenovērtējiet lēmumu vienīgi pēc tā rezultāta. Slikts rezultāts automātiski nenozīmē, ka ticis pieņemts nepareizs lēmums – un otrādi. Tātad tā vietā, lai īgņotos par nepareizi pieņemtu lēmumu vai sistu sev uz pleca par tādu, kas, iespējams, gluži nejauši ir novedis pie panākumiem, labāk vēlreiz mēģiniet atcerēties, kāpēc jūs pieņēmāt šo lēmumu. Vai jums bija saprātīgi un izprotami iemesli? Tad tā jārīkojas arī nākamreiz. Pat tad, ja šoreiz jums nepaveicās.”  (The Outcome Bias jeb Rezultāta aizspriedums – 91.lpp.)

„Bailes kaut ko zaudēt motivē cilvēkus vairāk nekā doma kaut ko tikpat vērtīgu iegūt.” (Zaudējuma nepanesība – 142.lpp.)

Te tika arī analizēta doma par indivīda un grupas (arī komandas) pienesumu jebkurā procesā vai darbā. Cilvēka dabā ir būt kādai grupai piederīgam, un itin bieži tiek izmantota iespēja slēpties aiz citu mugurām, kas nodara zināmu ļaunumu ne tikai kopējam darba rezultātam, bet arī sev.

„Grupas ietvaros cilvēki izturas citādi nekā tad, kad viņi ir vieni (tad nebūtu nekādu grupu). Grupas negatīvais aspekts samazinās tad, kad individuālais veikums tiek padarīts iespējami redzamāks. Lai dzīvo meritokrātija, lai dzīvo panākumiem orientēta sabiedrība!” (Social loafing jeb Sociālā slinkošana – Kāpēc komandas ir slinkas – 147.lpp.)

Neskaidrās situācijās mūs pārņem sajūta, ka steidzami ir kaut kas jādara, neskatoties uz to, ka tajā brīdī nav skaidras vīzijas vai sapratnes, kas īsti darāms. Mēs sasteidzam vai izdarām kaut ko tādu, ko normālā dienas ritējumā nekad neizvēlētos darīt. Turklāt esam gandarīti, ka rīkojāmies, ka darījām  kaut ko lietas labā, kaut arī tas neko labu nedeva. Autors iesaka, ja situācija nav skaidra, tad nedariet neko pirms spējat ar vēsu prātu, objektīvi izvērtēt situāciju.

Kopumā vērtējot, šī grāmata ir noderīga lasāmviela, kas dažbrīd ļauj paskatīties uz sevi no malas. Ja vēlies uzzināt vairāk par saviem emocionālās domāšanas stereotipiem, iesaku. Iespējams, tas palīdzēs izvairīties no kādas kļūdas savā izvēlē.