Akras manuskripts. Paulu Koelju

Paulu Koelju grāmatu „Akras manuskripts” iegādājos, zinot autora rakstības stilu un zinot, ka tas būs piesātināts ar atsaucēm uz vēsturiskām detaļām, no tā vējos dienvidu zemju sausais un karstais gaiss un skatam nepārredzams okeāns vai tuksnesis, teksts būs pilns atziņām, kurām nevar paiet garām tās ar zīmoli nepasvītrojot vai kā citādi atzīmējot. Patīk arī Jāņa Rozes apgāda piemeklētais ērtais grāmatas formāts, kas ļauj to ņemt līdzi ceļojumos, tālākos pārbraucienos un lasīt atpūtas laikā.

Biju taupījusi šo grāmatu atvaļinājumam, bet sapratu, ka nespēšu nogaidīt un trijos piegājienos izlasīju. Kaut arī grāmata nav tik bieza, burti gana lieli un starplapas gana „plikas” (nav tās padomju laika grāmatas) un to varēja praktiski izlasīt vienā garākā vakarā. Neesmu vīlusies, grāmata piepildīja manas cerības.

Attēlā: foto no timeslive.co.za – skats uz dāņu cietoksni Christiansborg (1661) Akrā & P.Koelju grāmatas izdevums latviešu valodā

Esmu pieķērusi sevi pie domas, ka katrreiz, kad dzīvē briest kādas pārmaiņas vai man pietrūkst ticības šīs pārmaiņas realizēt, es vēl un vēl atgriežos pie Koelju grāmatām. Tās dod brīvību realizēt sapņus. Kā tāds labs psihoterapeits atkārto vēl un vēl, nav jābaidās no neveiksmēm, vientulības, sakāves, jo katrā no tām ir sava svētība.

„Tā ir liela dzīves gudrība – saprast, ka varam būt noteicēji pār to, kas mūs grib paverdzināt.” (Citāts no grāmatas, 138.lpp.)

Patīk, ka autors runā par vispārcilvēciskām vērtībām, vispārcilvēciskām bailēm un šaubām, sāpēm un priekiem, kā arī tas, ka viņa skatījums uz ticību iziet ārpus kādas konkrētas reliģijas rāmjiem un kanoniem. Tā arī šajā grāmatā ir gan kopts, kas runā uz tautu, gan rabīns, gan Al Aksas mošejas imāms, gan kristiešu mācītājs.

Te parādās arī paradoksi vai atziņas, kas zināmā mērā konfrontē ar manām audzināšanas ceļā iegūtajām vērtībām. Piemēram:

„Noteikti vairies no tiem, kas kavējas kopā ar tevi vienīgi skumjas brīžos un velta tev mierinošus vārdus. Jo šādi ļaudis patiesībā pie sevis domā: „Es esmu daudz stiprāks! Es daudz gudrāks! Es neko tādu nepieļautu!” Un paliec ar tiem, kas ir kopā ar tevi prieka brīžos. Jo šādi ļaudis nepazīst greizsirdību vai skaudību un priecājas, ka esi laimīgs.” (99.lpp.)

„Aizmirsīsim, ka dot ir cildeni un ņemt – pazemojoši. Diemžēl lielākajai daļai cilvēku cildenums saistās tikai ar došanu. Taču arī saņemšanā ir mīlestības gars. Atļauj darīt otram sevi laimīgu – un arī viņš būs laimīgs.” (92.lppp.)

Patīk, ka Koleju mīlestības jēdziens iziet ārpus ierastās diezgan seklās sapratnes. Mīlestība nav tikai pret pretējā dzimuma pārstāvi, līdzcilvēku, tuvinieku, bet mīlestība ir visā, ko dari, par ko izlem un arī no kā atsakies. Viņš raksta:

„Nekad nelaid garām iespēju izrādīt mīlestību”. (142.lpp.)

Autors runā arī par draudzību un uzticību. Te arī formulējums ir atšķirīgs no mums ierastā:

„Cilvēki pasaulē iedalās vājajos un stiprajos, nevis ienaidniekos un draugos.” (164.lpp.) „[Uzticamība] ir izvēle, ko uzdrošinās izdarīt tikai garā stiprie.” (157.lpp.) „ .. sakot NĒ, cilvēks ne vienmēr ir ļauns un, sakot JĀ, ne vienmēr – krietns.” (39.lpp.)

Parasti šīs atziņas gribas paņemt kā ceļavēju, kad nonāc šaubu vai izšķiršanās priekšā. Koelju saskata lielu lomu cilvēka intuīcijai, bet, kad tā klusē, tad jādarbojas disciplīnai. Lūk, patiesa un kodolīga gudrība –

„Ļaujies vējam, bet neaizmirsti par zirgu.” (144.lpp.)

Izziņai

Akra (Accra) ir pilsēta Āfrikā Atlantijas okeāna krastā. Tā ir Ganas galvaspilsēta. Oficiālā valoda – angļu. Reliģijas: musulmaņu, kristiešu un vietējo cilšu ticības. Pilsētā un tās apkārtnē dzīvo ap 4 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 99% melnādaino rases pārstāvji. Vēsturiski bijusi holandiešu, dāņu, britu kolonija.