2016 būs garais gads(1)
Apskatot nākamā gada kalendāru, var secināt, ka tajā būs par vienu dienu vairāk nekā šogad. Respektīvi 2015.gadā ir 365 diennaktis, savukārt 2016.gadā būs 366. Tātad nākamais ir tā sauktais garais gads.
Apskatot nākamā gada kalendāru, var secināt, ka tajā būs par vienu dienu vairāk nekā šogad. Respektīvi 2015.gadā ir 365 diennaktis, savukārt 2016.gadā būs 366. Tātad nākamais ir tā sauktais garais gads.
Vienmēr interneta mārketinga speciālistu prātus ir musinājis jautājums, kā visprecīzāk un visefektīvāk sasniegt savu formulēto mērķauditoriju. Tā sakot, lielākais rezultāts ar vismazākajiem resursiem. Tāpēc nolēmu apkopot dažnedažādos avotos lasītu un dzirdētu informāciju par vislabāko, visproduktīvāko laiku attēlu, ierakstu, jaunumu ievietošanai katrā no sociālajiem tīkliem.
Liela daļa cilvēku visu savu darba mūžu paliek darba ņēmēja pozīcijā, citi atkal kļūst uzņēmēji. Uzgāju pāris interesantas infografikas, kur vienā no tam vizuāli attēlots pasaules iedzīvotāju iedalījums pēc ekonomiskās aktivitātes. Interesanti, ka uzņēmēju un nestrādājošu cilvēku pasaulē ir gandrīz vienādā skaitā.
Šajās brīvdienās Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku. Naktī no sestdienas uz svētdienu, 30.martā plkst.03:00, pulksteņa rādītājus jāpārgriež par vienu stundu uz priekšu. Esiet modri, lai pirmdien no rīta darbā nebūtu lieku pārsteigumu!
Šonedēļ uzmanību piesaistīja tas, kā nauda var kalpot ne tikai kā preču vai pakalpojumu ekvivalents, bet arī kā surogāts šķietami neaizstājamām vērtībām, kā piemēram, veselībai, morālei un pat attiecībām.
Šogad Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku notiks 2011.gada 30.oktobrī plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Kad notiek šāda laika bīdīšana, neviļus rodas jautājums, kuram un kad vispār ienāca prātā šāda ņemšanās?
Kādu vakaru ieslīgu pārdomās par tēmu „lietderīga laika pavadīšana”. Nevarētu teikt, ka šādu vārdu salikumu būtu dzirdējis pirmo reizi, bet nekad tā līdz vīlītei netiku iedomājies par šī vārdu kalambūra nozīmi, kā arī par to, ko īsti nozīmē laiku pavadīt lietderīgi. Lietderīgi kam? Sev?
Laiks ir ārkārtīgi subjektīvs jēdziens, neskatoties uz to, ka sen zinātnieki ir formulējuši tā definīciju, skaitīšanas vienības un cilvēces nodzīvotos mirkļus skaita precīzākais atompulkstenis pasaulē (tie miljona gadu laikā tie atpaliek ne vairāk par 1 sekundi). Tā vien šķiet, ka cilvēks izdomājis laiku, lai varētu kontrolēt citus un sevi, lai varētu nosodīt un pārmest citiem un sev, ka kaut kas nav noticis īsti laikā.
Vērojot „lielo laika plānotāju” dienas ritumu, acīs krīt fakts, ka mazsvarīgi darbi nevis netiek darīti, bet gan tie tiek uzvelti „kādam”. Kādam, kurš, labākajā gadījumā, jūtas noderīgs darot šāda tipa darbus. Sliktākajā gadījumā – gluži vienkārši nevar pasūtīt dirst darba deliģētāju.
Mūsdienās valda pieņēmums, ka darba vietu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, taču daudzi atzīst arī, ka darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs vienkārši nevari palikt ilgāk tur, kur esi, respektīvi, vadoties pēc iekšējās izjūtas. Kāds ir optimālais laiks, cik ilgi cilvēks var nostrādāt vienā darba vietā, lai nenonāktu līdz "izdegšanai" vai profesionālajai deformācijai? Respektīvi, cik ilgi var darīt diendienā vienu un to pašu darbu, nezaudējot iekšējo "uguntiņu"?