Pāreja uz ziemas laiku

Pāreja uz ziemas laiku, jeb kad jāpagriež pulkstenis?

Šogad Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku notiks 2011.gada 30.oktobrī plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Kad notiek šāda laika bīdīšana, neviļus rodas jautājums, kuram un kad vispār ienāca prātā šāda ņemšanās?

Pāreja ziemas laiku 2013. gadā notiks 27.oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu).

Laika maiņas vēsture

Sirmā senatnē cilvēki orientējās pēc debess spīdekļiem - saules un mēness. Cēlās līdz ar saules lēktu, un nekādu īsti problēmu ar laika plānošanu nebija. Tad Babilonijā dienu no saules lēkta līdz rietam sāka dalīt 12 vienādās daļās jeb stundās.

Senajā Romā, sākot konstruēt pulksteņus, izrādījās, ka pēc iepriekš izveidotā dalījuma rodas zināma aplamība, jo viena stunda vasarā bija 75, bet ziemā – 44 minūtes gara, un tas nav ērti. Mūsdienās, lai arī dažviet klosteros joprojām izmanto mainīga garuma stundas, kopumā ir uzvarējis romiešu izgudrojums – 24 vienāda garuma stundas.

Gadiem ejot, cilvēks savu dzīvi ir pakārtojis pulkstenim un līdz ar to zināmā mērā atteicies no dabas cikliem. Vasarā tagad mēs ceļamies krietni pēc saules lēkta, bet vakaros paliekam nomodā vēl ilgi pēc saules rieta.

Šo ačgārnību 1784.gadā esot pamanījis ASV sūtnis Francijā Bendžamins Franklins, publicējot rakstu, kurā aicinājis nakts uzdzīves kāros parīziešus nenogulēt gaišās rīta stundas, jo uz svecēm vien šādi varot ietaupīt ap 96 miljoni liru gadā.

1916.gada 30.aprīlī arī taupības apsvērumu dēļ pirmā valsts, kas ievieš pāreju uz vasaras laiku, kļūst Vācija. Tai drīz seko sabiedrojās valstis - Lielbritānija, Francija un Īrija. Pavisam drīz laika maiņu ievieš arī Krievijā, ASV un citās zemēs.

Japānā laika maiņu ievieš ASV okupācijas laikā 1946.gadā, taču šī tradīcija neiedzīvojas. Uzlecošās saules zemē – Japānā, arī Ķīnā, Indijā, Singapūrā laika grozīšanu nepiekopj. Pēc PSRS sabrukumu šādu pozīciju izvēlējušās arī Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna un Gruzija.

Valstīs, kuras atrodas tuvu ekvatoram, dienas garums atkarībā no gadalaika mainās pavisam maz, jo saule lec aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Savukārt polārajos apgabalos mums ierasto diennakts maiņu aizvieto polārā diena un polārā nakts. Tādēļ pat hipotētiski vasaras vai ziemas laika priekšrocības var izbaudīt tikai zemes, kas atrodas platuma grādos no 30⁰ līdz 55⁰.

Galvenais pamatojums pārejai uz ziemas vai vasaras laiku balstās elektroenerģijas patēriņā, kā arī cilvēka veselības pētījumos, kas liecina, jo cilvēks ilgāk var baudīt dienas gaismu, jo vairāk tiek veicināta D vitamīna sintēze organismā, kas savukārt labvēlīgi ietekmē veselību kopumā.

Secinājums, tā kā mūsdienu industrializācija, tehnoloģizācija, urbanizācija un kas tik vien ne cilvēku attālinājusi no dabas ritmiem, kad cilvēka organisms labprāt atsaucās uz debess spīdekļu maiņu, modās ar saules lēktu un gāja gulēt ar saules rietu, tad pāreja uz ziemas laiku vai vasaras laiku ir viens no risinājumiem, kas ļauj ne tikai ekonomēt, bet arī līdzsvarot pašsajūtu. Man gan tīri subjektīvi jāatzīst, ka pielāgojusies vasaras laikam, pārejot uz ziemas laiku, tāpat kādu laiku mostos stundu ātrāk nekā rāda pulkstenis, un otrādi.

Pāreja uz vasaras laiku

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 31.martā, plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.

P.S. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”.