Ko cilvēki visā pasaulē dara?
Liela daļa cilvēku visu savu darba mūžu paliek darba ņēmēja pozīcijā, citi atkal kļūst uzņēmēji. Uzgāju pāris interesantas infografikas, kur vienā no tam vizuāli attēlots pasaules iedzīvotāju iedalījums pēc ekonomiskās aktivitātes. Interesanti, ka uzņēmēju un nestrādājošu cilvēku pasaulē ir gandrīz vienādā skaitā.
Ikdienā, strādājot ar kandidātu CV uz dažādiem amatiem, sastopos ar skarbu dzīves realitāti – pamatā darba devējam vajadzīgi cilvēki vecumā no 21 līdz 50, kas ir arī saprotami. Cilvēks ir savu fizisko un intelektuālo spēju pilnbriedā. Vairs nav “zaļš gurķis” bez pieredzes, bet vēl nav iesīkstējis savos uzskatos, kas ir pareizi vai nē.
Liela daļa cilvēku visu savu darba mūžu paliek darba ņēmēja pozīcijā, citi atkal pretēji veselajam saprātam un valsts birokrātiskajam aparātam tomēr kļūst uzņēmēji. Kāpēc pretēji veselajam saprātam? Laikam tāpēc, ka viņos zinātkāre, apmātība ar ideju, piedzīvojumu alkas dominē par pašsaglabāšanās instinktu.
Taču ir vēl kāda cilvēku daļa, kas nedz raujas strādāt un gādāt, nedz gatava jebkādiem izaicinājumiem vai pretenzijām uz troni. Dzīvo pēc principa - “ne ar, ne sēj, ne stāda, bet Dievs tāpat pabaro un gādā”. Varbūt viņiem vismazākās pretenzijas pret dzīvi?
Interneta vietnē www.fundersandfounders.com uzgāju pāris interesantas infografikas, kur vienā no tam vizuāli attēlots pasaules iedzīvotāju iedalījums pēc ekonomiskās aktivitātes. Cilvēce viennozīmīgi atražojas un mūsu paliek arvien vairāk.
Interesanti, ka uzņēmēju un nestrādājošu cilvēku pasaulē ir gandrīz vienādā skaitā. Līdzsvaram ir jābūt – IŅ un JAN, pasīvais un aktīvais, mierīgais un ārdošais.
No kā sastāv mūsu dzīve?
Otra infografika atkal apskata cilvēka mūžu un tā aktivitātes. Izrādās cilvēks tāda vāra radība vien ir. Veselu trešdaļu mūža pavada miegā, lai varētu pārējās divas daudz maz aktīvi darboties. Savādi, ka izglītībai tik maz laika iezīmēts. Ja nu vienīgi te tiek skaitīts tikai skolas laiks.
Spriežot pēc dotās infografikas, kas sastādīta balstoties uz ASV iedzīvotāju datiem, tikai nepilnus 14% jeb 10,5 gadus no sava mūža cilvēks strādā. Salīdzināšanai šobrīd Latvijā nepieciešamais stāžs vecuma pensijai ir 15 gadi, bet no 2025.gada sākuma būs 20 gadi.
Atmetot visu uzskaitīto, kam patērējam savu laiku, paliek pāri vēl kādi 9 gadi. Jautājums ir izaicinošs – kam tos mēs katrs tērēsim?
Par darba vecumu liekas, ka Latvijā meklē no 25, nevis no 21.