Piektdienas vērojums. Cik maksā laiks?
Šonedēļ uzmanību piesaistīja tas, kā nauda var kalpot ne tikai kā preču vai pakalpojumu ekvivalents, bet arī kā surogāts šķietami neaizstājamām vērtībām, kā piemēram, veselībai, morālei un pat attiecībām.
Šonedēļ uzmanību piesaistīja tas, kā nauda var kalpot ne tikai kā preču vai pakalpojumu ekvivalents, bet arī kā surogāts šķietami neaizstājamām vērtībām, kā piemēram, veselībai, morālei un pat attiecībām. Tanī pat laikā, nenovērtēts un atstātas novārtā paliek daudzas sīkās lietiņas un procesiņi, kuri noēd daudz laika, bet to monetizēšana ir teju neiespējama.
Uz šādām pārdomām uzvedināja kaut kur medijos pavīdējis fakts par kādu ieslodzīto, kurš cietumā pavadīja gandrīz gadu, bet kā noskaidrojās vēlāk – tiesa esot kļūdījusies. Nepamatoti apsūdzētais, protams, vēlējās par šo „kļūdu” piedzīt ij negūto peļņu, ij morālo kompensāciju, jo kā nekā strādājošs vīrietis spēka gados izrauts no ikdienas darbiem un ģimenes to tā kā būtu pelnījis!? Taču tiesa lēma, ka negūtā peļņa aprēķināma mehāniski saskaitot cietumā pavadīto laiku ar pēdējos mēnešos legālo algu, nespējot aprēķināt morālo ciešanu „cenu”, vai arī prasītās summas vietā atzīstot vien niecīgu tās daļu. Nu, labi vismaz kā tā.
Labi, ka ieslodzījuma laikā neradās veselības sarežģījumi, kuri izpaustos vēlāk un būtu teju neiespējami sasaistīt ar tiesneša vai ierēdņa „kļūdu”. Labi, ka pa šo laiku prom neaizgāja sieva vai aiz pārdzīvojumiem bērns skolā nav kļuvis par nesekmīgo un lai atgrieztos ierastajā ritmā būtu jāalgo privātskolotājs. Ak, jā maksājumus veicot legāli, nevis dodot uz rokas, lai tā sacīt - sanāktu lētāk. Visam tam nav ne cenas, ne arī izmērāmas vērtības. Nenovērtējams ir arī pavadītais laiks un enerģijas „kasoties” ar ierēdņu cietpaurību. Ierēdņa viena neveikla „kļūda” izmērāma vien pāris simtos latu. Labākajā gadījumā.
Sliktākajā gadījumā, kā tas nereti pierādījies administratīvajos ķīviņos ar valsti vai pašvaldību, pierādot ka tev nav ēzeļa ausis, kļūdas vērtība ir nulle.
Kļūdas vērtība ir variabla ir arī sadzīviskajā līmenī, piemēram, ja kaimiņš pamanījās nopludināt citu kaimiņu. Protams, bez nodoma, bet tomēr… Visticamāk, izdosies vienoties par materiālu un darba izmaksu tāmi, taču „čakars”, kas izriet no materiālu noskatīšanas, to sagādāšanas, neērtībām remonta laikā – tā arī paliks bez cenas un izmērāmas vērtības.
Tanī pat laikā vīrieši dāvina sievietēm ziedus, sievietes vīriešiem – kaklasaites vai zeķes, cerot atlīdzināt laiku, ko tie nav varējuši ziedot viens otram. Un te - laikam uzrodas vērtība…
Lai jauka nedēļas nogale!
komentāri