Kāds mans paziņa reiz teica, vijole ir instruments, kurš vienlaicīgi var gan būt jautrs, gan skumjš. Katrā ziņā neviennozīmīgs instruments. Vai nav lielāks murgs par gammā, ko spēlē uz vijoles (pie tam „netīri”)? Un vai nav lielākā bauda klausīties Vivaldi vai Ungāru rapsodiju?
Visi visapkārt sūkstās, cik ekonomiski grūti laiki pienākuši, un ir jau ar’. Taču katrā apstāklī var atrast kaut ko sev lietderīgu. Iesaku šopavasar atrast savu mantru, ko dungot un neļaut negācijām ienākt apziņā. Mazliet traka doma, bet ... nejauši uzgāju grupas KASTA dziesmu Вокруг шум un tās piedziedājums man pēkšņi likās kā mantra.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.
Pirmdien, 30.marta vakarā devāmies uz Jauno Rīgas teātri, lai apmeklētu slavenās klavierspēles meistares Jautrītes Putniņas koncertu. Apbrīnojama mūziķes meistarība, pirkstu veiklība un spēja nodot klausītājiem dažādās noskaņas.Neskatoties uz solīdo vecumu – 80 gadi – klavierspēles meistare lieliski patur prātā apjomīgus partitūras gabalus. Jāsaka, ja uzskats par to, ka mūzika var ārstēt ir patiess, tad tiešām izgāju zināmu atveseļošanās kursu.
Šī gada 21.marta sestdienas novakarē pabijām Rīgas Mākslas darbinieku namā uz vienīgā Latvijā flamenko ģitārista Andra Kārkliņa solokoncertu. Tā klausoties iedomājos, ka tādai latvieša dvēselei tādā pelēcīgā un drēgnā pavasara vakarā tas ir par daudz piesātināti, ka pat sākotnēji var apjukt no tik blīvas skaņu buķetes. Bet kad ģitāra apklusa, tad atkal gribējās klausīties vēl un vēl. Māksliniekam klausītāju aplausu mudinātām vēl vismaz trīs reizes pēc uzstāšanās bija jāatgriežas uz skatuves, jo visiem bija radusies zināma mazuma piegarša.
Kad noklausījos DJ Ötzi izpildīto „Ein Stern (...der deinen Namen trägt)“, iemīlējos viņa mūzikā uzreiz un neatgriezeniski. Ja man jāpasaka, kas ir šī izpildītāja straujās popularitātes augšanas pamatā, tad viennozīmīgi tas ir viņa dziesmu „lipīgums” – noklausies un tad dungo pie sevis visu vakaru.
Cik daudz zinām par citu Eiropas valstu estrādes mūziķiem, kā, piemēram – serbu, horvātu, čehu, norvēģu, dāņu, poļu, vai pat lietuviešu un igauņu? Kad sāk vairāk skatīties un klausīties apkārt, daža laba dziesma vai dziedātājs ir īsts atklājums. Tā uzgāju dažas smeldzīgas dziesmas no serbu dziedātāja Željko Joksimovića repertuāra. Iesaku noklausīties!
Iesaku noklausīties vienu fantastisku dziesmu par mīlestību. Divi talantīgi dziedātāji itāļu roka blūzmenis Zucchero un arābu dziesminieks Cheb Mami izdzied to paralēli divās valodās. Melodijas un šo divu atšķirīgo valodu kolorīts, kā arī ritmu kombinācija, manuprāt, arī dod to īsto efektu.
Dziesminiece no Beļģijas, kuras mūzikā, balsī un temperamentā, tāpat kā asinīs saplūst daudzas kultūras.Pazīstama kā arābu un ēģiptiešu dziesmu izpildītāja. Kaut gan nebrīnieties, ja izdzirdat viņu dziedam arī angļu, franču vai citās valodās.
Flamenko mūzikā un dejā ir ļoti daudz improvizācijas elementu, tāpēc katrs izpildījums ir unikāls un flamenko grūti fiksēt nošu vai horeogrāfijas pierakstā. Parasti flamenko izpildīšanas māksla nododas no skolotāja māceklim treniņu un vērojumu ceļā.