Pingvīni atkal Rīgas ZOO

Jau otro gadu pēc kārtas Rīgas zoodārzā ciemojas pingvīni. Hmm, ka tik veiksmīgi izplānotās sakritības nepārvēršas par jaukām likumsakarībām (tā gribētos ticēt). Šoreiz 14 Humbolta pingvīni, kuri būs sastopami šeit vēl līdz septembra beigām.

Izmantojot Rīgas pilsētas svētku laiku un Svītraino dienu ieejas atlaidi (parasti biļete Ls4 pieaugušajam, šajās dienās Ls3), devāmies ciemos pie pleznainajiem (cita ekspozīcija zināmu iemeslu dēļ maz interesēja). Pabijuši kādu stundu pingvīnu un sajūsmināto latviski, igauniski, lietuviski un krieviski runājošo apmeklētāju sabiedrībā, sadokumentējām pingvīnu vizīti Rīgā.

Nācās dzirdēt ne mazums asprātīgu komentāru un jautājumu no mazāko apmeklētāju puses. Bērni parasti ir daudz atvērtāki vērotāji un patiesāki savās prieka un ziņkārības izpausmēs. Kāds mazais, vērojot pingvīnu mazkustību, apjautājās vecākiem: „Pingvīni tāpēc nekustas, jo viņi redz, ka viņus fotografē?” Vai arī – „Tie pingvīni tik bēdīgi, jo viņiem aizmirsuši pieliet ūdeni baseinā”.

Taču priecājās ne tikai mazie, bet arī pieaugušie, kuri centās nofilmēt vai safotografēties ar ziņkārīgāko un aktīvāko no visiem pingvīniem, kurš bija uzpleznojies uz palodzes un pieplacis pie lielā loga rūtīm. Interesanti, ka, rūpīgāk pavērojot, katram pingvīnam (līdzīgi kā cilvēkam) ir savs temperaments, raksturs un uzvedības iezīmes. Tātad bija viens aktīvākais, atraktīvākais, kurš „izvilka” visu pasākumu – peldējās, soļoja no vienas puses uz otru, komunicēja ar apmeklētākajiem pie lielā loga. Otrs bija tāds līdzi skrējējs, kurš sākumā nekustīgi vēroja, bet tad mēģināja atdarināt pirmā uzvedību.

Savukārt bija arī pingvīns-smukulītis, kuram īpaši rūpēja savs ārējais izskats. Viņš bija ārkārtīgi tīrīgs, nepleznojās pa notaisīto grīdu, bet visu laiku sēdēja uz tīrās baseina malas. Ik pa laikam izvingrojās un pastāvīgi spodrināja savas spalvas, turklāt turējās nostāk no citiem un lepni izrādījās visiem apmeklētājiem, te pagriežoties ar vienu, te otru sānu, te amizanti kustinot astīti.

Kompānijā bija arī pingvīns-intelektuālis, kurš arī turējās savrup, bet demonstratīvi izrādīja, ka visa šīs pasaules kņada viņu neskar. Viņš, pagriezies pret sienu, ilgi un dikti pētīja ūdens skaitītāja ciparnīcu, tad izdarīja konstatējumus par dzeltenās šļūtenes daudzajiem riņķiem, tad vienkārši gremdējās pārdomās par sienas eklektisko krāsojumu.

Tur bija arī pārītis pingvīni-parastie, kā arī viens patuklais un jau pamatīgi spalvas metošais pingvīns, kas kautrīgi nolīda istabas stūrī un tur sastinga, acīmredzot līdz barošanas pauzei. Daži snaudošie pingvīni vispār nelikās ne zinis par apmeklētāju klātbūtni, kas nepacietīgi ik pa laikam pieklauvēja pie stikla, lai izsauktu da jeb kādu pingvīnu reakciju. Daži pamuļķie cilvēki domāja, ka viņu piezīme „tie taču nedzīvie” kaut kādi aizskars pingvīnu pašlepnumu un tie sāks kustēties. Nekā, tas nostrādā tikai uz cilvēkiem, kuri uzreiz metas aizstāvēt savu Ego un uzreiz apliecina, ka ir dzīvi.

Tiem, kuri nevar pabūt klātienē, te būs dažas fotogrāfijas un viens video, kurš, šķiet, sanāca pietiekami labi režisēts un atspoguļo patieso pingvīnu mitekļa atmosfēru. Izbaudiet!