Runa ir par recepti kā Ziemassvētku dāvanu, recepti kā gleznu pie virtuves sienas. Ja ir kāda īpaši mīļa recepte ēdienam, kuru samērā bieži gatavo un kuru iemīļojuši mājinieki vai ciemiņi, tad to var ierāmēt un pakarināt virtuvē. Šādi noformēta recepte nu jau ir kā virtuves interjera sastāvdaļa , kā arī oriģināla dāvana.
Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tie ir arī līksmi svētki, jo šajā laikā beidzas klusais veļu laiks un sākas ķekatās jeb budēļos iešana. Mūsdienās pilsētvidē gaili diez vai kausim, bet vistas vai zoss cepeti varam pagatavot gan.
Nu jau ceturto dienu cīnos ar gadalaiku maiņai raksturīgo saaukstēšanos, šķaudu, klepoju, šņaukājos. Vārdu sakot, viss kā parasti, sākumā nelieli nepatīkami drebuļi, tad sāpes kaklā, tām seko deguna gandrīz pilnīga blokāde, līdz beidzot viss vainagojas ar galvas sāpēm un to izraisīto īgnumu. Vieni teiks, ka tas ir parasts gadījums, pie kura novedusi pavirša attiekšanās pret siltu saģērbšanos vai neuzmanība pret caurvējiem. Citi varbūt norādīs uz ķermeņa somatisko reakciju uz kādu iekšējo trauksmi, ko nesušas gaidāmās pārmaiņas. Lai vai kā – saaukstēšanās ir nepatīkama, pat traucējoša. Un doma, ka tā ilgs vismaz nedēļu, nemaz nemierina. Tāpēc nolēmu padalīties ar veidiem, kā pārdzīvoju rudens un saaukstēšanās iestāšanos.
Iedvesmojusies no pēdējā vīna pasākuma, kurš bija veltīts vīna un ēdiena saderībai, un dabūjusi recepti no Larisas, gatavoju šokolādes kūku. Tā ir gaužām vienkārša ar debešķīgu rūgtās šokolādes garšu, bet reizē arī mazliet piņķerīga. Gatavoju divreiz, lai panāktu gludo brūno virsmu bez saplaisājumiem. Patīk, ka te var iztikt bez miltiem.
Nekas tā netuvina Ziemassvētku sajūtu kā karstvīna un piparkūku smarža. Vairākus gadus pirms svētkiem mums ir tradīcija cept pašmāju piparkūkas, pirms tam no mīklas izveidojot dažnedažādas formas. Šogad, protams, būs topā lielu un mazu zaķu figūras (kā nekā tuvojas baltā truša gads). Bet šoreiz ne par to. Piedāvāju pagatavot desertu nu jau no izceptajām piparkūkām. Labs cienasts ciemiņiem trešā adventa svētdienā.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Ziema ir klāt un prasīties prasās pēc kaut kā karsta. Līdz šim biju pazīstam ar karstvīnu un karstbalzāmu. Taču būdams nelabojams alus dzērājs, sev un līdzīgi domājošiem par prieku šogad kā nekad agrāk modē nācis karstalus!
Dabīgās gaismas sprīži paliek arvien īsāki. Vakaros ir vēlme iedegt sveces, iekurināt krāsni vai kamīnu, ieritināties zem siltas segas un pēc iespējas mazāk paļauties kustībām, lai saglabātu ķermeņa siltumu. Tad nu tādā rudens vakarā ieritinājusies dīvānā meklēju iedvesmu siltumam un uzgāju tīmeklī recepti dzērienam, kuru var baudīt tādā īsti drēgnā laikā. Sak’, karstvīnu vēl nedzersi, tas tā kā vairāk Ziemassvētku dzēriens, bet kaut ko iekšas sildošu gribas. Tad nu, noprovēsim!
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šoreiz ideja nāk no vīna kursiem, kur allaž kursu organizētāja Larisa rūpējas par to, lai mums būtu garšīgi un tā vakara vīniem piemēroti ēdieni un uzkodas. Uzmanību piesaistīja – garšvielās marinēts siers, tāpēc pēc pasākuma biju klāt, lai namamāte stāsta savus kulināros noslēpumus. Viss ģeniālais, kā vienmēr, izrādījās gaužām vienkāršs.
Ja kādu vakaru uznāk kāre kaut ko likt uz kārā zoba, tad man te ir ideja. Izfunktierēju, kā var pagatavot desertu ar pēc iespējas mazāku nevajadzīgo kaloriju daudzumu. Sastāvdaļas un pagatavošana gaužām vienkārša.
Iedvesmojušies no Mārtiņa Rītiņa raidījuma "Kas var būt labāks par šo?", kur varēja uzzināt par savdabīgu zivtiņu , šodien gatavojām pikšu. Tā ir baltās gaļas zivs un nāk no Īslandes aukstajiem un dziļajiem ūdeņiem. Netrekna, nelēta, bet dikti garšīga.