Intervija ar Cirque du Soleil māksliniecisko direktoru Bruno Darmaņaku

Pavisam drīz, no 20. līdz 24.septembrim, Cirque du Soleil atkal viesosies Rīgā ar spilgtu Varekai šovu. Tas būs stāsts par sengrieķu varoni Ikaru, kurš ievainots krīt no debesīm savādā meža ēnu pasaulē. Skatītāji tiks aicināti uz aizraujošu klejojumu pa mežu, kas atrodas vulkāna pakājē un kur mitinās dažādas fantastiskas būtnes.

Bloga iinuu.lv lasītājiem ir vienreizēja iespēja iepazīt šova mākslinieciskā direktora Bruno Darmaņaka (Bruno Darmagnac, pa labi attēlā) stāstījumu par šova tapšanu, personīgo pieredzi un dzīves skatījumu.

iinuu: Pēdējo reizi Cirque du Soleil šovu mēs redzējām Rīgā pirms četriem gadiem. Ar ko šovs Varekai atšķiras no iepriekšējiem?

Bruno Darmaņaks: Ar stāstu. Varekai izmanto akrobātiku, dzīvo mūziku, unikālus tērpus un dekorācijas, lai izstāstītu stāstu un nosūtu cerības vēstījumu. Šova direktors Dominiks (Dominic Champagne) izmantojis savu reālās dzīves pieredzi, lai radītu šo stāstu. Kādā cita priekšnesuma mēģinājumā viņš neveiksmīgi nokritis un salauzis abas kājas. Viņa dzīve strauji izmainījās, viņam nācās pielāgoties situācijai. Arī Varekai sākas ar to, ka galvenais varonis krīt no saviem augstumiem. Viņš nokļūst mežā, kas pilns ar dīvainām radībām. Lai izdzīvotu, viņam nākas pielāgoties, uzticēties dažām no šīm būtnēm, iemācīties staigāt, nepalikt upura lomā, atkal iemīlēties ...

Mūsu varonis Ikars (ar cieņu pret seno grieķu mītu) gūst panākumus. Viņš māca mums, ka neskatoties uz to, kas notiek mūsu dzīvē, mums ir jāpārvar grūtības un jābūt spēcīgiem.

Vēl viens elements, kas atšķir Varekai no pārējām izrādēm, ir Eiko Ishioka izstrādātie kostīmi. Dizains tiek pielāgots katra mākslinieka siluetam, izmantojot polsterētus tērpus, kas pastiprina noteiktas ķermeņa daļas. Arī, izvēloties krāsu paleti, iedvesma nāk no tropiskās pasaule. Tam visam ir spēcīga vizuālā ietekme.

iinuu: Preses relīzē minēts, ka Varekai trupas sastāvā ir 50 mākslinieki no 13 valstīm, tostarp seši dziedātāji un mūziķi, un vēl 50 cilvēki – treneri, fizioterapeiti un administratīvais personāls. Vai ir arī kāds no Latvijas?

Bruno Darmaņaks: Aiz skatuves strādā vesela komanda, kas nodrošina Cirque du Soleil sniegumu. Varekai ceļo kopā ar 100 ļoti talantīgiem cilvēkiem, kas ietver 50 māksliniekus, 24 apkalpes locekļus, bet visu koordinē un vada uzņēmuma vadītājs, mākslinieciskais direktors un ražošanas vadītājs.

Katrā pilsētā mēs pieņemam darbā arī vietējos strādniekus, lai palīdzētu mums veikt vairākus uzdevumus. Lai iekravātu visu šova mantību nepieciešams ne mazāk kā 4 stundas, savukārt, lai izkrautu nepieciešamas aptuveni 12 stundas. Mēs algojam papildus aptuveni 80 cilvēkus iekraušanas dienā un 100 izkraušanas dienā, lai tie palīdzētu 24 apkalpes locekļiem, kuri ceļo kopā ar mums.

Turklāt mūsu mākslinieku garderobes komanda ir atbildīga par kostīmu uzturēšanu kārtībā, kas paredz mazgāšanu, tvaicēšanu, gludināšanu, tīrīšanu, šūšanu un citus daudzus pienākumus. Mūsu četru cilvēku komandai nepieciešami divi cilvēki palīgos, kas ikdienā palīdz veikt šos uzdevumus.

iinuu: Kas Jums pašam sagādā lielāko gandarījumu vadot šo šovu, kas, citēju reklāmas pieteikumu, “rosina šodienas raupjo un skeptisko cilvēku noticēt brīnumam, pārvarēt izmisumu un nebaidīties lūgt palīdzību, kad tā ir nepieciešama”?

Bruno Darmaņaks: Nav slikti būt skeptiskam: tas tāpēc, ka Ikars neuzskata, ka viņš ir sodīts, viņš nepieņems savu stāvokli, viņš atsakās pakļauties liktenim, kas liek pārdzīvot šo briesmīgo mirkli viņa dzīvē. Tāpēc es iedrošinu ikvienu būt skeptiskam un nepieņemt lietas kā kaut ko neizbēgamu. Cirque du Soleil akrobātu vadīšana ir brīnišķīga. Viņiem ir šī mentalitāte: viņi nepieņem ierobežojumus, viņi cīnās pret zemes pievilkšanas spēku, un patiesais brīnums ir tas, ka viņi tiešām panāk savu.

iinuu: Pēc Jūsu domām, Cirque du Soleil šovs ir domāts bērniem vai tomēr pieaugušo auditorijai?

Bruno Darmaņaks: Varekai ir stāsts par mīlestību un cerību, kur viss ir iespējams. Katrs skatītājs, kurš skatās šovu, var saprast kaut ko citu, viņu var aizkustināt kaut kas cits. Bērniem, pieaugušajiem vai pensionāriem – katram būs atšķirīgs viedoklis. Bet visi tiks iespaidoti. Varekai katru vedīs personiskā ceļojumā.

iinuu: Vai Jūs, lūdzu, varat izstāstīt kādu piemēru no savas pieredzes, kad kaut kas lika noticēt brīnumam?

Bruno Darmaņaks: Es neticu brīnumiem, bet es ticu tam, kas, pēc manām domām, ir daudz spēcīgāks: katra paša apņemšanās un atbildība. Šeit arī mūsu Ikars kā piemērs. Viņš cīnīsies, viņam neizdosies, bet viņš atkal un atkal mēģinās, kamēr panāks savu. Viņš noteikti negaida brīnumu. Tas mani aizkustina visvairāk: kad kāds cīnās par to, kam viņš tic.